Vides objekts “Karuselis” – koša pagaidu mēbele ar puķu kasti, galdiņu un trim pārvietojamiem soliņiem, kā arī vietu velosipēdiem šovasar atdzīvinās Aizputes veco tirgus laukumu pilsētas centrā. Pilsētas mēbeli piecās dienās izveidoja studenti plenērā “Taktiskais urbānisms Aizputē – spēlēšanās ar idejām”.
“Karuselis” atrodas laukumā pie Tūrisma informācijas centra (Atmodas ielā 16, Aizputē), kur līdz šim valdīja tikai automašīnas. Nosaukums nav nejaušs – šeit 20. gadsimta 30. gados griezās īsts karuselis un ceļojošā cirka telts Miķeļtirgus laikā pulcēja ļaudis. Jaunais objekts atdzīvina šo vēsturisko satikšanās vietu, aicinot aizputniekus un viesus uz sarunām un kopā būšanu. Ideja par jauno satikšanās vietu radās, kad studenti un Aizputes vidusskolēni, ekspertu vadībā devās ekspedīcijā pa Aizputi un kartēja tā dēvētās “aklās zonas” – pilsētas vietas, kas ikdienā paliek neredzamas, neizmantotas vai ir sociāli tukšas.
Arhitekte Zane Vēja: “Aklās zonas jeb pilsētas neērtās vietas atdzīvojas tad, ja tām pievērš uzmanību un tās iekārto – ļauj iedzīvotājiem pašiem izmēģināt, kā vietu var lietot. Aizputes jaunais vides objekts “Karuselis” iedvesmojās no vēsturiskā gadatirgus karuseļa – prieka un satikšanās simbola. Ar nelieliem līdzekļiem un studentu enerģiju mēs šodien piedāvājam Aizputes bērniem, jauniešiem un senioriem visu vasaru izmantot šo jauno mēbeli – lai šis laukums atkal kļūst par pilsētas dzīvo telpu.”
Mēbeļu dizainers Agris Tauriņš atzīst, ka šis objekts bija liels izaicinājums: “Laika periods bija īss, pēc izpētes un ideju izstrādes mēs praktiski strādājām trīs dienas, lai taptu šis objekts. Īpašs izaicinājums bija tehniskais risinājums – daudzie stūri, diagonāles, precīzā ģeometrija. Piemēram, lielo objektu mēs skrūvējām vaļā sešas reizes. Taču kopā ar studentiem mēs panācām, ka nekur ārpusē nav redzamas skrūves – nekas neķersies un viss būs ērti lietojams. Turklāt jāuzsver, ka pie šī objekta izstrādes ir redzams trīs profesiju kopdarbs – arhitektu, ainavu arhitektu un mēbeļu dizainera sadarbība. Es noteikti šovasar atgriezīšos Aizputē, lai novērtētu, kā mēbele ir atdzīvinājusi šo vietu!”
Plenēra dalībnieki – RISEBA arhitektūras studentes Elīna Rubeze, Marta Rozenburga, Anna Saurova un Adriana Zeltiņa; Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes ainavu arhitektūras studenti Madara Renāte Kārkliņa, Beāte Anna Turlā un Teo Ralfs Jēkabsons; kā arī Aizputes vidusskolas skolēni Marats Nadjaks un Kristers Balčus – piecās dienās izstrādāja 3D modeli, sazāģēja un eļļoja kokmateriālus, savienoja detaļas, plānoja, izvēlējās un stādīja ziedus. Rezultāts ir kvalitatīvi izbūvēta, bet viegli pārvietojama konstrukcija, ko vasaras gaitā varēs pielāgot dažādiem risinājumiem.
Ainavu arhitektūras students Teo Ralfs Jēkabsons skaidro: “Puķu kastei ziedus un augus izvēlējāmies Aizputes māju krāsās un tādas, kas dabiski saskan ar Latvijas lauku ainavu. Priekšroku devām mierīgiem toņiem un bišu nektāraugiem – pelašķiem, verbēnām, salvijām. Tie ir gan izturīgi pret sausumu, gan ienes pilsētvidē to augu valodu, kas saskan ar ainavu un vidi.”
Lai plenērs sekmīgi noritētu un idejas no skices dažu dienu laikā pārtaptu gatavā objektā, studentu darbu ik uz soļa virzīja un vadīja eksperti: plenēra kuratore, arhitekte Zane Vēja, mēbeļu dizainers Agris Tauriņš, arhitekte-pētniece Ilze Paklone, kopienu plānotājs Jonas Büchel, ainavu arhitekts Valdis Zušmanis un Aizputes Renesanses biedrības valdes loceklis Andris Tauriņš.
Tirgus laukums pēdējos gados izjūt pārmaiņas – pretējā ielas pusē nesen pabeigts pašvaldības projekts “Laika ceļš: Aizputes laukuma modernizācija” – ierīkots apgaismojums, izbūvēts bruģis un apstādījumi, radot mūsdienīgu skvēru ar vēsturiskas vides atmosfēru. Dienvidkurzemes novada pašvaldībā norit sagatavošanās darbi arī pie vecā tirgus laukuma labiekārtošanas.
Andris Tauriņš, Aizputes Renesanses biedrības valdes loceklis: “Kad 2024. gadā izstrādājām koncepciju “Aizpute 2040”, domājām arī par virkni mazu, taustāmu soļu, kas pakāpeniski uzlabotu pilsētas telpu. Vides objekts “Karuselis” ir pirmais šāds solis – tas parāda, ka laukumu var atvērt cilvēkiem jau tagad – pirms nopietnām pārbūvēm un lieliem finansiāliem ieguldījumiem. Aicinu pašvaldību izmantot šo piemēru, lai reāli iztestētu risinājumus – prototips, ko iedzīvotāji izmēģina ikdienā, sniedz daudz vērtīgāku atgriezenisko saiti nekā formālas sabiedriskās apspriedes. Uz šādas pieredzes pēc tam var drošāk balstīt lielos investīciju projektus. Esmu lepns par studentu un ekspertu paveikto piecu dienu laikā.”
Aizputes Renesanses biedrība un plenēra komanda aicina aizputniekus un pilsētas viesus šovasar izmēģināt “Karuseli”, saudzēt mēbeli un, ja redzat izslāpušas puķes, palīdzēt tās aplaistīt. Kopīga rūpe par šo nelielo, bet simbolisko iekārtojumu būs pirmais solis ceļā uz dzīvīgu, cilvēkiem draudzīgu tirgus laukumu.
Plenēru rīkoja Aizputes Renesanses biedrība un augstskola. Plenēru finansēja Valsts kultūrkapitāla fonds, Dienvidkurzemes novada pašvaldība, RISEBA un “Kurzemes Atslēga”.