Aizputes pilsētvide šovasar kļuvusi par vietu, kur kultūras mantojums sastopas ar mūsdienīgu pilsētvides dizainu. Īstenojot projektu “Aizputes vides stāsti”, pilsētā tapuši četri nozīmīgi objekti – divi muzikālie soliņi, atjaunota strūklaka un pilnveidoti divi koka tiltiņi. Katram no tiem ir sava nozīme, taču kopā tie veido vienotu stāstu par Aizputi, tās kultūras mantojumu un vietas identitāti.
Vasaras izskaņā, 29. augustā, Aizputē atklāja divus jaunus muzikālos soliņus, kas veltīti Aizputē dzimušajām un Latvijā pazīstamajām personībām – ērģelniekam Tālivaldim Deksnim un komponistam Pēterim Vaskam. Abu muzikālo soliņu atrašanās vietas izvēlētas, ņemot vērā šo personību saistību ar konkrētajām Aizputes vietām. Tie izvietoti vietās, kas organiski iekļaujas pilsētas ikdienas maršrutos. Deksnim veltītais soliņš atrodas Atmodas ielā 8, pa ceļam uz Aizputes Sv. Jāņa luterāņu baznīcu, savukārt Pētera Vaska soliņš – Kuldīgas ielā 24A, netālu no Aizputes baptistu baznīcas. Šajās vietās iespējams ne tikai apsēsties un atpūsties, bet arī klausīties ar abiem mūziķiem saistītus skaņdarbus.
Muzikālie soliņi turpina Aizputē jau pirms diviem gadiem aizsākto ideju, kad pie Aizputes novadpētniecības muzeja uzstādīja pirmo šāda veida vides objektu – mūziķim Mārtiņam Freimanim veltīto muzikālo soliņu ar laternu. Tādējādi pilsētvidē pamazām veidojas sava veida kultūras stāstu pieturas, kas ļauj sastapties ar Aizputei nozīmīgām personībām ne tikai muzejos vai grāmatās, bet arī ikdienas pilsētas telpā.
Savukārt Atmodas ielas strūklakas atjaunošana un divu koka tiltiņu dizaina pilnveidošana papildina jau esošo pilsētvidi. Tiltiņi savieno Aizputes vēsturisko centru ar ainavisko atpūtas vietu uz saliņas līdzās stadionam. To jaunais krāsojums veidots etnogrāfiskā novada krāsu salikumā, tā pilsētvides dizainā iekļaujot vēl vienu atsauci uz tradicionālo kultūras mantojumu. Šāds risinājums ikdienišķam pilsētvides elementam piešķir arī kultūras nozīmi, sasaistot to ar vietas identitāti.
Arī strūklaka un tiltiņi ir daļa no kopējās Aizputes pilsētvides, kurā vēsturiskais un mūsdienīgais var pastāvēt līdzās. Šādi risinājumi ļauj ne tikai sakārtot konkrētas vietas, bet arī veidot vienotāku un pārdomātāku pilsētas vizuālo tēlu.
Aizputes attīstība šajā gadījumā nav tikai par fiziskiem uzlabojumiem. Tā ir arī par to, kā pilsēta stāsta pati par sevi – par cilvēkiem, kuri šeit dzimuši, par kultūras vērtībām, tradīcijām un vēsturisko vidi. Vides objekti kļūst par veidu, kā šos stāstus padarīt redzamus un pieejamus plašākai sabiedrībai.
Īpaši nozīmīgi ir tas, ka projekta rezultātā radītās un atjaunotās vērtības nav paredzētas vienam pasākumam vai īsam laika posmam. Tie ir paliekoši pilsētvides elementi, kas turpinās kalpot Aizputes iedzīvotājiem un viesiem arī nākotnē. Muzikālie soliņi turpinās stāstīt par izcilām Aizputē dzimušām personībām, tiltiņi būs daļa no ikdienas pilsētas ainavas, bet atjaunotā strūklaka papildinās publisko telpu.
Šādi pamazām veidojas Aizputes vizuālā identitāte – nevis atsakoties no pilsētas vēsturiskā rakstura, bet to papildinot ar mūsdienīgiem un saturiski nozīmīgiem risinājumiem. Kultūra šeit kļūst par daļu no pilsētvides, bet pilsētvide – par vietu, kur kultūras mantojums ir dzīvs un piedzīvojams.
Vides objektu māksliniecisko koncepciju izstrādājis un objektus izgatavojis mākslinieks un dizaineris Ainars Alžāns. Būvdarbus veica SIA “JMK Būve”, savukārt būvuzraudzību nodrošināja SIA “SB Uzraudzība”.
Uzziņai:
Projektu “Aizputes vides stāsti” finansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA).
Projekta kopējās izmaksas ir 52 257,01 eiro, no kurām 20 999 eiro ir ELFLA finansējums, bet 31 258,01 eiro – Dienvidkurzemes novada pašvaldības finansējums.
Projekta numurs – 25-02-CL22-C0LA19.2201-000004.
Dienvidkurzemes novada teritorijā projektu konkursus ELFLA fonda finansējuma piesaistīšanai organizē vietējā rīcības grupa – biedrība “Liepājas rajona partnerība”.