2024. gada piekrastes monitoringa dati liecina, ka cigarešu izsmēķi ir izplatītākā piesārņojošā atkritumu vienība ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Gada laikā visā pasaulē dabā nonāk aptuveni 4,5 triljoni izsmēķu, kas ir aptuveni 800 tūkstoši tonnas. Tie rada ne tikai estētiski nebaudāmu skatu, bet ir arī bīstami videi. Lūgums iedzīvotājiem izvērtēt savus smēķēšanas ieradumus un censties atmest šo ieradumu, lai nekaitētu sev un dabai.
Nereti cilvēki uzskata, ka izsmēķis ir parasts papīrs, kas ātri sadalīsies un kaitējumu videi nenodarīs, taču tajā paliek visas kaitīgās vielas, sākot no nikotīna un beidzot ar smagajiem metāliem.
Pēc "Eurostat" datiem Latvijā ir viens no augstākajiem smēķētāju īpatsvara rādītājiem visā Eiropas Savienībā. Tas nozīmē to, ka Latvijā rodas arī vairāk izsmēķu, nekā citur Eiropā.
Izsmēķiem ir daudz un dažādas gan ķīmiskas, gan fizikālas ietekmes uz vidi. Nonākot jūras ekosistēmā, tie ar savu toksiskumu apdraud gan ūdens vidi, gan dzīvniekus, putnus un zivis. Viens izsmēķis uz vienu litru ūdens var būt nāves spriedums zivīm, bet 5 izsmēķi litrā ūdens nogalinās tur visu dzīvo.
Ir gadījumi, kad putni dabā izmestos izsmēķus izmanto ligzdu būvēšanai, jo tie palīdz izvairīties no parazītiem, taču tie kaitē arī putniem pašiem.
Un maldīgs ir daudzu smēķētāju uzskats, ka cigarešu filtri ir dabīgs materiāls, kas dabā pazudīs. Cigarešu izsmēķi lielākoties veidoti no plastmasas - celulozes acetāta, kas dabīgā veidā nesadalās. Ārējās vides ietekmē gan tie sairst mazākos gabaliņos, veidojot mikroplastmasu, kas ir vēl lielāks piesārņotājs.
Tiek lēsts, ka izsmēķi sadalās laika posmā no 18 mēnešiem līdz pat vairāk nekā 10 gadiem - tas ir atkarīgs, kādā vidē tie nonāk. Ūdenī tie sadalīsies ātrāk, savukārt sausā mežā ilgākā laikā.
Vairāku gadu garumā Latvijā ir veikts monitorings par atkritumiem jūras piekrastē. Tas apliecina, ka Latvijā uz katriem 10 metriem atrodami ap 16 izsmēķu. Un tā ir tikai neliela daļa no visiem dabā nonākušajiem izsmēķiem - aptuveni 15% no visa apjoma.
Izsmēķu statistiku vēl bēdīgāku padara tas, ka tos nav iespējams pārstrādāt. Tie ir toksiski un piesūcināti dažādām vielām, to pārstrāde nav iedomājama bez sarežģīta un dārga attīrīšanas procesa. Turklāt izsmēķi ir mazas vienības, kuras no atkritumu apjoma viedokļa šobrīd neviens neuzņemas pārstrādāt ne Latvijā, ne citviet Eiropā.
Avots: LSM/ Vides fakti
