Šodien, 16. oktobrī, Dienvidkurzemes novadā viesojās Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde. Vizītes laikā ministre tikās ar pašvaldības, izglītības iestāžu un vecāku pārstāvjiem, pārrunājot aktualitātes izglītības jomā, skolu tīkla attīstības jautājumus un Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaisti.
Vizīte sākās ar tikšanos Dienvidkurzemes novada domē, kur priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības un izglītības jautājumos Andrejs Radzevičs iepazīstināja ministri ar situāciju novada izglītības sistēmā – izglītības iestāžu specifiku, audzēkņu skaitu, jaunā mācību gada prioritātēm un mērķiem, kā arī ar centralizēto eksāmenu rezultātiem. Sarunā skarti arī jautājumi par ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna finansējuma izmantošanu un turpmāko projektu īstenošanu novadā.
Ministre Dace Melbārde atzina, ka Dienvidkurzemes novads ir unikāls ar trim pieejamības skolām un divām izņēmuma skolām. Viņa norādīja uz nepieciešamību sabalansēt izglītības pieejamību un kvalitāti, ņemot vērā prognozes par bērnu skaita samazinājumu līdz aptuveni 1000 bērniem 2040. gadā.
“Vidusskolai nav sociāla funkcija – tās galvenais uzdevums ir sagatavot jauniešus studijām. Nākamo 15 gadu laikā pašvaldībai būs jāpieņem sarežģīti, bet svarīgi lēmumi par skolu tīkla attīstību un efektivitāti,” uzsvēra ministre.
D. Melbārde aicināja domāt arī par investīcijām skolēnu viesnīcu izveidē un skolu resursu optimizāciju, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību. Viņa piebilda, ka pieaug vecāku prasības pret izglītības kvalitāti, un centralizēto eksāmenu rezultāti ne vienmēr pilnībā atspoguļo skolu darbu.
Savukārt Dienvidkurzemes Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Kampare norādīja, ka lielākas skolas sniedz plašākas iespējas, un mūs novadam raksturīgais lielais attālums starp izglītības iestādēm apgrūtina sadarbību un mācību grozu sadali, salīdzinot ar pilsētām līdzīgi kā tas notiek Kuldīgas pilsētā.
Tiekoties ar pašvaldības pārstāvjiem, ministre skāra arī speciālās izglītības jautājumus. Viņa atzina, ka Saeimas lēmums samazināt speciālo skolu skaitu ir balstīts Eiropas tendencēs – arvien vairāk bērnu ar speciālām vajadzībām tiek integrēti vispārizglītojošās skolās, lai sekmētu viņu iekļaušanos sabiedrībā.
“Skola nav sociālo pakalpojumu sniedzējs, tai ir savi procesi, un vecākiem ir pienākums rūpēties par bērnu izglītošanu. Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevums ir nodrošināt metodisko atbalstu un kvalitātes uzraudzību,” uzsvēra Dace Melbārde.
Vizītes turpinājumā ministre apmeklēja Grobiņas pirmsskolas izglītības iestādi “Pīpenīte”, kur vadītājas vietniece izglītības jomā Vivita Paipa iepazīstināja ar iestādes telpām un attīstības iecerēm. Novada Attīstības nodaļas vadītāja Una Ržepicka prezentēja nākotnes vīziju – “Pīpenītes” pārbūvi ar mērķi palielināt kapacitāti, izveidot jaunas grupu telpas, modernu virtuves bloku, multifunkcionālu zāli un nodrošināt pilnvērtīgu vides pieejamību.
Dace Melbārde atzinīgi novērtēja pašvaldības ieceres un uzsvēra, ka šādi projekti ir pamatoti un atbilst valsts prioritātēm.
Sarunā pārrunāja arī pirmsskolas izglītības vadlīnijas un bērnu sagatavotības līmeni, uzsākot skolas gaitas. Vivita Paipa uzsvēra, ka bērni no “Pīpenītes” aiziet lasīt un rakstīt protoši, un sadarbība ar vecākiem un sākumskolu ir cieša.
Vizītes noslēgumā ministre apmeklēja Vaiņodes vidusskolu, kur tikās ar skolēniem un vecāku padomes pārstāvjiem. Diskusijas laikā pārrunāja mācību līdzekļu pieejamību un birokrātijas mazināšanas tēmas.