Izdevums “Vēstules Dienvidkurzemei” jau otro reizi iznāk ar Dienvidkurzemes novada pašvaldības atbalstu un to savās pastkastītēs saņems visi novada iedzīvotāji, sagaidot novada gadadienu. Izdevums dos iespēju neklātienē satikt spilgtas personības un iepazīt dzīvi novadā visā tās krāšņumā. Izdevumā savienota vēsture ar tagadni, lai ieskatītos mazliet arī nākotnē, kas mums kopīgi vēl priekšā.
Uzdevums atrast jaunus, vēl iepriekš neatklātus stāstus, kas raksturo Dienvidkurzemes novadu, ir reizē grūts un viegls. Tas nav vienkārši, ja padomājam, cik novads liels, cik daudz un dažādu ļaužu tajā rosās, no visas sirds darot savu ikdienas darbu vai starp citiem pienākumiem izdarot ko īpašu. No otras puses – tieši tāpēc, ka šādu ļaužu netrūkst, atliek tikai pastāstīt par viņiem lasītājiem. Tā pamazām stāsti kā pērles virknējās cits pēc cita, katrs pārsteidzot ar savu dažādību un kopā veidojot to īpašo Dienvidkurzemes novada raksturu, ko tik grūti pārstāstīt, bet viegli sajust.
Kopā ar izdevuma veidotājiem – izdevniecības “Kurzemes Vārds” žurnālistiem - paviesojāmies pie kuplākās ģimenes Latvijā un uzspēlējām dambreti, palasījām novada vecākās iedzīvotājas dienasgrāmatu, tikāmies ar Priekules slimnīcas patrioti Tatjanu Ešenvaldi, uzklausījām Reiņa Baha aizrautīgo stāstu par Durbes vēsturi un izpētījām, ka Grobiņā aptieka ir vecāka par pašu pilsētu.
Parunājām ar pāvilostniekiem par viņu pilsētas redzējumu, ēdām garšīgākās pusdienas skolā un iedvesmojāmies no jaunajiem pedagogiem, kas priecājas strādāt ar jauno paaudzi. Paraudājām ar ukraiņiem, kas novadā atraduši patvērumu no kara šausmām, un satikām četrus gaidāmo Dziesmu un deju svētku dalībniekus, kas izdziedās, izspēlēs un izdejos novada lepnumu Rīgā. Tur būs arī košie Nīcas lindruki, kas ir viens no tās puses kultūrtelpas simboliem.
Izveidojām galvlauzi par iespēju atgūt veselību mūspusē, ar aizturētu elpu skatījāmies uz Toma Bokuma notvertajiem dabas brīnumiem dažādās novada vietās un apbrīnojām šujmašīnu kolekciju Vaiņodes pusē. Bet Aizputē satikām īstu dzelzsvīru un trauslu sievieti, kas pārdeva savu somiņu kolekciju, lai atjaunotu muižu. Tikai pārskatot šos pieteikumus, jums droši vien jau kļūs skaidrs, cik daudzveidīgu stāstu piedāvājums ir šajā izdevumā. Un katrs no stāstiem ir patiešām īpašs, atliek tikai ķerties klāt un lasīt, sākot ar to, kurš sirdij tuvāks.
Cerēsim, ka arī nākamgad būs iespēja atkal uzrunāt lasītājus, jo jau tagad netrūkst ierosmju jauniem stāstiem - novada dzīve nemitīgi mainās un attīstās. Bieži vien tagadne top, godinot pagātni un domājot par to, kas paliks nākotnei. Tieši šādā kombinācijā arī top mūsu stāsti izdevumam “Vēstules Dienvidkurzemei”.
Gaidiet “Vēstules Dienvidkurzemei” savās pastkastītēs maija beigās.
