Programmas "Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027" ietvaros Dienvidkurzemes novadā visa gada garumā norisināsies daudzveidīgi vietēja un starptautiska mēroga kultūras notikumi. Programma aptvers mūziku, laikmetīgo mākslu, dzīvo vēsturi, kultūras mantojumu, vides izglītību, rakstniecību un kopienu līdzdalību, aicinot iedzīvotājus un viesus no jauna iepazīt Dienvidkurzemes pilsētas, pagastus un piekrasti.
Eiropas kultūras galvaspilsētas gads Dienvidkurzemē sāksies jau janvārī, savukārt pavasarī, vasarā un rudenī novads kļūs par norises vietu starptautiskiem festivāliem, simpozijiem, koncertiem, rezidencēm un brīvdabas notikumiem. Iepazīstinām ar nozīmīgākajiem 2027. gada notikumiem Dienvidkurzemes novadā.
Programmas "Liepāja 2027" atklāšana "Savā vietā. Mūsu Eiropas (ne)miera stāsts" 22. janvārī Aizputē
Eiropas kultūras galvaspilsētas gads aizsāksies ar īpašiem notikumiem visā (ne)miera zemē. 22. janvārī atklāšanas pasākumi notiks Aizputē un Kuldīgā, ļaujot piedzīvot reģiona kultūras daudzveidību un ievadot kopīgos projekta "Liepāja 2027" atklāšanas svētkus.
No 22. līdz 24. janvārim apmeklētāji varēs iepazīt interaktīvu, multimediālu ekspozīciju "Eiropas (ne)miers Dienvidkurzemē", kas caur vēsturiskiem priekšmetiem, gaismu un skaņu atklās novada saikni ar Eiropu dažādos laikmetos. Programmas "Liepāja 2027" atklāšanas notikuma ietvaros atklās jaunu audio pastaigu "Tur pāri ielai", kas ikvienu vedīs cauri 20. gadsimta 90. gadu Aizputei, izstāstot Mārtiņa Freimaņa, grupas "Tumsa" un tā laika jauniešu stāstus. Vakara centrālais notikums būs teatralizēts koncertstāsts, kurā satiksies Dienvidkurzemes vēsture, mūzika, vietējie amatiermākslas kolektīvi un jauniešu vēstījums Eiropai.
Savukārt svētdien, 24. janvārī, tējas priekšpusdiena Aizputes vēsturiskajos namos – nesteidzīga viesošanās Aizputes vecpilsētā, kad vēsturisko ēku saimnieki vērs savu namu durvis un aicinās viesus uz sarunām pie tējas tases. Tā būs iespēja nelielās grupās ielūkoties ikdienā publiski nepieejamās viesistabās un viesnīcu numuriņos, iepazīt namu vēsturi, atjaunošanas pieredzi un cilvēkus, kuri šodien piešķir Aizputes kultūras mantojumam jaunu dzīvi.
Plašā atklāšanas programma 23. un 24. janvārī norisināsies arī Liepājā.
Kultūrtūrisma projekts "5K"
No februāra līdz septembrim projekts "5K – piecas kultūrtelpas, viens stāsts" apvienos Bārtas, Nīcas, Rucavas, kuršu ķoniņu un suitu kultūrtelpas. Februārī Nīcā paredzēta vakarēšana un maskošanās, maijā Bārtā uzmanības centrā būs tautastērps un identitāte, bet jūlijā Rucavā – Annas dienas garšas un stāsti. Katrā kultūrtelpā atklās arī "Ceļotāja izstādi", kas piecas pieredzes savienos vienā stāstā.
Projekts "Aizputes vecpilsēta – satikšanās vieta"
1. maijā Aizputes vecpilsētas svētki aicinās viesus un iedzīvotājus pilsētu iepazīt personiskāk un nesteidzīgāk – izstaigāt vecpilsētas ielas, ieiet pagalmos un vēsturiskajos namos, satikt to saimniekus un uzklausīt vietējos stāstus. Projektu papildinās divi atvērto pagalmu svētki un trīs tējas pēcpusdienas vēsturiskajos namos. Savukārt rezidenču centra "Serde" sezonas atklāšana un kultūrtūrisma projekta "Atklāj kultūras mantojumu" norises – Dienvidkurzemes seno ēdienu un Kurzemes keramikas darbnīcas "(ne)miera zemes stāsti".
Vides mākslas objekta "Virze" atklāšana
1. maijā Aizputē atklās personu apvienības "AHU" mākslinieku Annas Traumanes un Harija Vucena radīto vides objektu "Virze". Tas interpretēs "Liepājas 2027" (ne)miera stāstu, aktualizēs reģiona identitāti un aicinās pilsētvidi, tās cilvēkus un stāstus ieraudzīt no jauna skatpunkta. Objekts kļūs par paliekošu Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas mantojumu.
Dzīvās vēstures festivāls "Seeburg 2027"
28. maijā Latvijas Universitātē Rīgā un 29. maijā Grobiņas pilskalnā starptautiskais festivāls apvienos zinātni un dzīvo vēsturi, atklājot vikingu laikmeta pirmsākumus un skandināvu un vietējo kopienu mijiedarbību Baltijas reģionā. 28. maijā Latvijas Universitātē notiks starptautiska zinātniskā konference, bet 29. maijā Grobiņas pilskalnā apmeklētāji varēs iepazīt seno apmetni, sastapt amatniekus un tirgotājus, vērot vēstures rekonstrukcijas un doties izzinošā ceļojumā pa Ālandes upi.
Pāvilostas vasaras kultūras festivāls
Tas vienā nedēļas nogalē katrā vasaras mēnesī savienos laikmetīgo mākslu, mūziku un dzeju ar Pāvilostas tradīcijām un kultūras mantojumu. Programmā būs vakara koncerti, performances, dzejas lasījumi un tematiskas pastaigas ar Latvijas un starptautisku mākslinieku līdzdalību. Vēlāk pastaigu stāstus pārveidos digitālos maršrutos.
Ziemeļu saulgrieži no 14. līdz 27. jūnijam
Tradicionālo saulgriežu svinēšana palīdz mums atgūt iekšējo mieru un līdzsvaru, sniedzot iespēju uz brīdi atslēgties no ikdienas steigas un atjaunot saikni ar dabas ritmiem. Saulgriežos svinētie svētki ir nozīmīga latviskās kultūras mantojuma daļa, kas veido piederību un stiprina kopības izjūtu, savstarpēju sapratni un atbalstu. "Ziemeļu saulgriežu" programma apvieno vairākus notikumus, kas ļauj saulgriežus piedzīvot kā dzīvu, mūsdienīgu tradīciju.
"Jāņi lauku sētās" no 20. līdz 23. jūnijam Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā.
Projekts aicinās vasaras saulgriežus piedzīvot autentiskā vidē un iepazīt dzīvas tradīcijas. Apmeklētāji varēs kopīgi gatavot svētku mielastu, dziedāt un dejot gadskārtu dziesmas, vākt pļavu augus un iepazīt Jāņu rituālus. Īpaši izveidota digitālā karte palīdzēs atrast atvērtās lauku sētas un izvēlēties piemērotāko saulgriežu pieredzi.
Ekomākslas un rakstniecības platforma "Saules panku pils" no 21. līdz 27. jūnijam
Vērienīgais starpdisciplinārais mākslas un zinātnes saiets būs veltīts cilvēka attiecībām ar Sauli un ilgtspējīgas nākotnes veidošanai. Tas pulcēs rakstniekus, māksliniekus, zinātniekus, mūziķus, meistarus un dizainerus, piedāvājot vieslekcijas, performances, radošās darbnīcas, koprades aktivitātes un saulrieta reivu Baltijas jūras piekrastē.
Ziemeļu tradicionālo labsajūtas prakšu programma no 25. līdz 27. jūnijam
Jāņu izskaņā pie Baltijas jūras būs iespēja piedzīvot kultūras programmu, kas veltīta ķermeniskām, dabā balstītām un tradīcijās sakņotām labsajūtas praksēm. Īpaša uzmanība būs pievērsta pirts kultūrai kā nozīmīgai Baltijas un Ziemeļeiropas nemateriālā kultūras mantojuma daļai un telpai, kurā satiekas ķermenis, daba, kopiena un paaudzēs nodotās zināšanas.
Koncertu sērija "Dienvidkurzemes dārgakmeņi"
"Dienvidkurzemes dārgakmeņi" ir programmas "Liepāja 2027" projekts, kas caur augstvērtīgiem mūzikas notikumiem izceļ Dienvidkurzemes izcilās kultūras personības – Ēvaldu Rimbenieku, Pēteri Vasku un Ēriku Ešenvaldu – un viņu devumu Latvijas un Eiropas kultūrtelpā. No 2025. līdz 2027. gadam projekts apvieno kamermūzikas koncertciklu "Rimbenieks", Pētera Vaska jubilejas koncertu Aizputē un Ērika Ešenvalda daiļrades festivālu Priekulē, vienlaikus atklājot Dienvidkurzemi kā radošuma, kultūras un iedvesmas vietu.
Ērika Ešenvalda jubilejas festivāls no 30. jūlija līdz 1. augustam Priekulē
2027. gada vasarā Priekule kļūs par komponista Ērika Ešenvalda 50 gadu jubilejai veltīta mūzikas festivāla norises vietu. Diriģenta Māra Sirmā vadībā tajā piedalīsies Liepājas Simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris "Latvija" un solisti. Festivāla programmā iecerēts Ērika Ešenvalda "Ziemeļblāzmas simfonijas" atskaņojums, kā arī atjaunots kameroperas "Augļu koks ir Jāzeps" uzvedums.
Dienvidkurzemes festivāls "Rimbenieks" – augustā
Festivāls "Rimbenieks" ir notikums, kas kļuvis par skaistu tradīciju un gaidītu vasaras kultūras pieturvietu gan Dienvidkurzemes novada iedzīvotājiem, gan viesiem no citām Latvijas vietām. Liepājas Simfoniskā orķestra un Dienvidkurzemes novada pašvaldības kopīgi rīkotais festivāls mūzikas mīļotājiem piedāvās augstvērtīgu koncertu sēriju dažādās vietās – kultūras namos, baznīcās un citās īpašās satikšanās telpās. Festivāla iecere ir profesionālo mākslu un izcilu mūziķu sniegumu pietuvināt klausītājiem arī ārpus lielajiem kultūras centriem, vienlaikus ļaujot no jauna iepazīt Dienvidkurzemes vietas caur mūzikas pieredzi.
Tēlniecības simpozijs "Jūras sāls" 5., 12., 19., 26. un 28. augustā Pāvilostā, mākslas telpā "Saka"
Starptautiskajā akmens un koka tēlniecības simpozijā pieci mākslinieki radīs darbus, kas veltīti Baltijas jūrai un tās ekoloģiskajiem izaicinājumiem. Paralēli notiks atvērtās lekcijas un meistarklases. 28. augustā paredzēta simpozijā tapušo darbu atklāšana, sarunas ar māksliniekiem, radošās darbnīcas, mūzika un kopā būšana pie jūras.
Starptautiskais čuguna mākslas simpozijs augustā Aizputē
Profesionāli tēlnieki Aizputē radīs čuguna skulptūras un iepazīstinās ar čuguna liešanas tehnoloģiskajām iespējām. Publikai atvērtajā noslēguma notikumā Tebras upes krastā būs iespēja vērot vizuāli iespaidīgo čuguna kausēšanas un liešanas procesu, kā arī iepazīt starptautiskās rezidences laikā tapušos darbus.
Zentas Mauriņas vasaras skola augustā Grobiņā
Starptautiskā un starpdisciplinārā mākslinieku vasaras skola īpašu uzmanību pievērsīs māksliniekiem un rakstniekiem ar invaliditāti, īpaši tiem, kuri strādā ārpus lielajiem centriem. Rezidences, meistarklases un mentoru vadītas nodarbības veidos iekļaujošu koprades vidi, kurā mākslinieki ar invaliditāti un bez tās varēs attīstīt prasmes, sadarboties un iesaistīt vietējo kopienu.
Kurzemes kultūras forums 9. septembrī Bārtā
Forums pulcēs Kurzemes kultūras nozares profesionāļus, pašvaldību un valsts iestāžu darbiniekus, nevalstisko organizāciju un kopienu pārstāvjus, producentus, uzņēmējus un citus interesentus. Lekcijās, pieredzes stāstos un diskusijās dalībnieki pievērsīsies Kurzemes kultūras attīstībai, kopīgajai nākotnes vīzijai un nozares aktuālajiem jautājumiem.
Jaunas kultūras pieredzes Dienvidkurzemes muižās un dzirnavās no 1. februāra līdz 1. oktobrim
Dienvidkurzemes novadā 2027. gadā īstenos trīs jaunus kultūrtūrisma projektus, kas finansējumu ieguva nodibinājuma "Liepāja 2027" programmas projektā "Muižu hakatons".
Amalienburgas muižā Aizputē taps drukas darbnīca, kur vēsturisko tapešu fragmenti kļūs par pamatu papīra un drukas mantojuma iepazīšanai, apvienojot ekspozīciju, praktiskas meistarklases un Papīra svētkus.
Cīravas dzirnavās projekts "Tilts" savienos cilvēku atmiņas ar laikmetīgu, vairākas maņas iesaistošu kultūras pieredzi, īpašu vietu atvēlot arī jauniešu līdzdalībai.
Kazdangas kultūras dzirnavās atjaunos savulaik populāro Kartupeļu balles tradīciju, to savienojot ar rudens saulgriežu svinēšanu, vietējām garšām, tradīcijām un bijušo tehnikuma audzēkņu atmiņām.
Precīza pasākumu programma, norises vietas, sākuma laiki, pieejamības informācija un biļešu iegādes nosacījumi tiks publicēti nodibinājuma "Liepāja 2027" vietnē un pasākumu kalendārā https://liepaja2027.lv/pasakumi/.
Projektu “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” realizē nodibinājums “Nodibinājums Liepāja 2027”, Liepājas valstspilsētas pašvaldība un oficiālie partneri – Dienvidkurzemes novada pašvaldība un Kuldīgas novada pašvaldība. Līdzfinansē Kultūras ministrija. “Liepāja 2027” programmu atbalsta galvenais partneris vides izglītības un ilgtspējas jomā AS “CleanR Grupa”, galvenais partneris gaisa mobilitātes un starptautiskās komunikācijas jomā AS “Air Baltic Corporation”, partneris juridiskajos jautājumos SIA “Sorainen ZAB”, sauszemes mobilitātes partneris SIA “Lux Express Latvia”, ūdens transporta mobilitātes un starptautiskās komunikācijas partneris SIA “Stena Line”. Informē – VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs”, SIA “Žurnāls Santa”, SIA “Tvnet grupa”, AS “Kurzemes Radio”.