Kurzemes plānošanas reģions
KPR

2022. gada 25. oktobrī uz kārtējo Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdi Liepājas valstspilsētā pulcējās pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki, lai ar VSIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētāju Kristiānu Godiņu pārrunātu aktualitātes sabiedriskā transporta pārvadājumos reģionālajā maršrutu tīklā. Savukārt sēdes otrā daļa tika veltīta energoefektivitātes jautājumiem, kopā ar Liepājas valstspilsētas izpilddirektora vietnieku Mārtiņu Tīdenu iepazīstot Liepājas pieredzi energoresursu taupības pasākumu īstenošanā, kā arī diskutējot ar “Elektrum” Energoefektivitātes centra pārstāvi Tomu Lāci par energoefektīviem risinājumiem un darbinieku iesaisti to īstenošanā.

KPR

Sēde tika atklāta ar VSIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētāja K.Godiņa prezentāciju par situāciju sabiedriskā transporta pārvadājumu jomā reģionālajā maršrutu tīklā. Kā informēja K.Godiņš, 2022. gada pirmajos deviņos mēnešos pasažieru skaits reģionālajā sabiedriskajā transportā, salīdzinot ar 2021. gada tādu pašu periodu, turpinājis pieaugt, tomēr joprojām nav sasniedzis 2019. gada līmeni.  Arī vilcienu Rīga – Liepāja 2022. gada 9 mēnešos izmantojis lielāks pasažieru skaits nekā  attiecīgajā periodā 2021.gadā, tomēr arī  šie rādītāji kopumā atpaliek no pasažieru skaita, kuri izmantoja vilcienu 2019.gadā. K.Godiņš arī informēja par sabiedriskā transporta pakalpojumu iepirkumu gaitu un iepirkumu līgumu izpildi Kurzemes reģionā.  Vairākās reģionālā maršruta tīkla daļās – Kuldīgā, Saldū un Liepājā – jau ir uzsākta pakalpojumu sniegšana jaunā iepirkuma ietvaros, savukārt tādās Kurzemes maršruta tīklu daļās kā Talsi, Tukums un Ventspils pasludināti rezultāti, bet pakalpojumu  sniegšana vēl nav sākusies un pašlaik sabiedriskā transporta pārvadājumu pakalpojumus nodrošina vēl iepriekšējos iepirkumus uzvarējušie pakalpojumu  sniedzēji.  “Autotransporta direkcijas” pārstāvis arī iepazīstināja ar iestādes īstenotajiem projektiem, kas saistīti ar sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu, tai skaitā darbu pie vienotās sabiedriskā transporta biļešu sistēmas un braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju informācijas sistēmas.

Sēdes turpinājumā Liepājas valstspilsētas izpilddirektora vietnieks M.Tīdens iepazīstināja Kurzemes pašvaldību vadītājus un vadītāju vietniekus ar energoresursu taupības pasākumiem Liepājas valstspilsētā. Viņš norādīja, ka Liepāja dažādas aktivitātes un projektus energoefektivitātes jomā īsteno kopš 2007. gada, kas ietver gan pašvaldības ēku atjaunošanu, gan saistošo noteikumu pieņemšanu par pašvaldības līdzfinansējuma programmu daudzdzīvokļu ēkām līdzfinansēšanu 10 – 30% apjomā, ielu apgaismojuma nomaiņu, energopārvaldības sistēmas ieviešanu visās pašvaldību iestāžu ēkās un ielu apgaismojumā , kā arī tiešsaistes monitoringa sistēmas ieviešanu un citas aktivitātes. Kā uzsvēra M.Tīdens, lai nodrošinātu optimālu telpu mikroklimatu, enerģijas patēriņu ēkā var optimizēt līdz noteiktam līmenim, atkarībā no ēkas tehniskā stāvokļa, tomēr lielākais izaicinājums ir to noturēt un veikt saprātīgas investīcijas energoefektivitātes uzlabošanā. Tāpat viņš arī skaidroja, ka  būtiski ir energoefektivitātes veicināšanā iesaistīt darbiniekus, tos izglītojot un motivējot. Liepājas valstspilsētas pašvaldībā ir arī apstiprināti noteikumi par finanšu līdzekļu piešķiršanas aprēķinu katrai ēkai. Tie ir koeficienti, kas atkarīgi no plāna izpildes un no ēkas platības. Ja rezultāti tiek sasniegti, tad tiek iegūts finansējums īpašuma uzlabošanai, kā arī rezultāta sasniegšanā iesaistītais personāls var tikt papildu motivēts.

Sēdes noslēguma daļā Liepājas valstspilsētas pieredzes stāstu energoresursu taupīšanā ar piemēriem par darbinieku iesaisti un motivēšanu energoefektivitātes veicināšanai papildināja “Elektrum” Energoefektivitātes centra pārstāvis T.Lācis. Viņš informēja par jomām, kurās darbinieku iesaiste un motivēšana var palīdzēt taupīt energoresursus, kā arī par dažādiem “Elektrum” izstrādātiem praktiskiem rīkiem, kas pieejami Energoefektivitātes centra mājas lapā, un varētu noderēt gan pašvaldību iestāžu darbinieku, gan arī iedzīvotāju izglītošanai energoefektivitātes jautājumos.

Pēc sēdes Kurzemes plānošanas reģiona Administrācijas vadītāja Evita Ozoliņa pateicās par  sadarbību un ieguldīto darbu Kurzemes reģiona attīstībā Ingai Bērziņai, kura ilgus gadus sekmīgi vadījusi gan Kuldīgas novada pašvaldību, gan Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomi un šobrīd turpinās darbu kā 14. Saeimas deputāte. Pēc jaunā Saeimas sasaukuma darba uzsākšanas plānots organizēt Kurzemes plānošanas reģiona Pašvaldību vadītāju kopsapulci, lai veiktu izmaiņas Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sastāvā, kā arī ievēlētu jaunu Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāju.

Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes 2022. gada 25. oktobra sēdes darba kārtība un citi dokumenti pieejami tiešsaistē.

Par Kurzemes plānošanas reģionu

Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido 8 pašvaldības  – 2 valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un 6 novadi – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.

Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: https://www.kurzemesregions.lv/

Papildu informācijai:

Laura Homka,

Kurzemes plānošanas reģiona

sabiedrisko attiecību speciāliste

e-pasts: laura.homka@kurzemesregions.lv