Piektdien, 7. augustā Dienvidkurzemes novadā Pāvilostā notika Latvijas pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksme. Tās galvenā tēma bija drošība krīzes situācijās un kā pašvaldībām tām sagatavoties. Pieredzē un ieteikumos dalījās gan Dienvidkurzemes novada pašvaldības, gan Liepājas, gan citu pašvaldību speciālisti, kā arī pārstāvji no Zemessardzes, a/s “Sadales tīkli” un Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta.
Sanāksmes ievadā kolēģus no citām Latvija pašvaldībām ar muzikālu sveicienu un apdziedāšanos iesildīja Bārtas etnogrāfiskais ansamblis, bet ievadvārdus, uzsverot civilās drošības ārkārtīgi lielo nozīmi un zināšanas, kā to nodrošināt, teica Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs, savukārt Dienvidkurzemes novada pašvaldības izpilddirektors Edgars Bertrams prezentācijā ieskicēja Dienvidkurzemes novada pašvaldības struktūru un mūsu novada pērles, ko var sastapt tikai šeit, piemēram, senāko rakstos minēto pilsētu tagadējā Latvijas teritorijā - Grobiņu, mazāko pilsētu Latvijā – Durbi, garāko pludmali, kas mūsu novadam ir turpat 110 kilometru un citas.
Latvijas pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) priekšsēdētājs Agris Vilks informēja par pieredzes apmaiņas braucienu uz Somiju saistībā ar civilo drošību. “Secinājums, tiekoties ar somu kolēģiem, ir līdzīgs kā mums pašiem – ja plāns ir, tas vēl nenozīmē, ka tas strādās, tāpēc no Somijas pieredzes Latvijā var pārņemt to, ka jāorganizē regulāras mācības, lai iedzīvotāji var būt droši, ka vajadzīgajā brīdī palīdzība būs,” viņš uzsvēra savas uzstāšanās beigās.
Pulcējot kopā visas Latvijas pašvaldību izpilddirektorus – tā ir lieliska platforma, lai iepazīstinātu citu pašvaldību pārstāvjus, ka Dienvidkurzemes novads kopā ar Kuldīgas novadu ir partneri Liepājai tās ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētu, kas būs jau nākamgad. Nodibinājuma “Liepāja 2027” valdes locekle Inta Šoriņa, uzrunājot sanākušos, dalījās pieredzē par izaicinājumiem un pieredzi, uzsākot ceļu Eiropas kultūras galvaspilsētas virzienā, iegūstot šo iespēju un strādājot pie lielā notikuma plānošanas un organizēšanas. Viņa norādīja, ka jau pašā sākumā būtiskākais ir politiskais atbalsts – bez tā vispār šāds ceļš nav iespējams, ļoti svarīgas ir finanses, tāpat partneri, vietējās kopienas un kultūras sektora iesaiste, starptautiskā tīklošanās un daudz kas cits.
Pilna Liepājas – Eiropas kultūras galvaspilsētas programma būs zināma oktobra sākumā, atklāšana ar vērienīgu programma būs nākamā gada janvāra sākumā. Visa 2027. gada garumā notiks vairāk nekā 500 lieli un mazāki notikumi, no kuriem daļa arī Dienvidkurzemes novada.
Semināra turpinājumā Būvniecības digitalizācijas klāstera projektu vadītāja Aiga Kalniņa informēja par būvniecības digitalizācijas klāstera iniciatīvu un bezmaksas semināriem, kas pieejami arī pašvaldību speciālistiem.
Turpmākā sanāksmes daļa visas dienas garumā bija veltīta sabiedrības drošībai gan ārēju apdraudējumu, gan dažādās krīzes situācijās. Šo semināra daļu iesāka Liepājas civilās aizsardzības daļas vecākais eksperts civilajā aizsardzībā Vilmārs Vecvagaris arLiepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzība pieredzes stāstu. Savā uzrunā viņš ieskicēja pavisam praktiskas lietas, piemēram, kā esošo dzīvojamo fondu, toskait daudzdzīvokļu māju pagrabus pielāgot patvertņu funkcijām un citu. Jautājums no zāles bija, vai tam būs kāda finansiāla palīdzība jeb tas būs jāfinansē mājas iedzīvotājiem. Vilmārs Vecvagaris minēja, ka vislabāk būtu šādu palīdzību meklēt caur Eiropas fondiem. Cits jautājums – par pārvietojamām patvertnēm un cik tādas varētu maksāt. Vilmārs Vecvagaris sacīja – tie varētu būt līdz 10 tūkstošiem eiro, taču tas var būt papildu, ne pamata risinājums.
Tāpat viņš runāja par nepieciešamo palīdzību no Iekšlietu ministrijas un citām aktualitātēm un pēc tam nodemonstrēja 72 stundu somas saturu, izskaidrojot, ka vārdu salikums “72 stundu soma” jāuztver kā metafora – tās ir lietas, kam ir jābūt mājās un ātri pieejamām.
Turpinājumā Zemessargu 45. KNB ŠAR karavīrs-glābējs Gunita Vērniece stāstīja par krīzes medicīnu, sākotnējo rīcības algoritmu (72h) un minimālais nodrošinājums, kas attiecas kā uz iedzīvotājiem, tā aprūpes maniem un pašvaldību. Viņa uzsvēra, ka iedzīvotājiem kā minimums jāsagatavo nepieciešamās medikamentu un higiēnas lietu krājums. Savukārt pašvaldībām jau iepriekš pieminētās patvertnes vietas jānodrošina ar ventilāciju un citiem apstākļiem, lai tur būtu iespējams uzturēties un nodrošināt cilvēkiem nepieciešamās vajadzības, toskait fizioloģiskās, kā arī iespēju tajās sniegt medicīnisko palīdzību. “Jau laikus pašvaldībām ir jāsagatavo saraksts ar mediķiem un citiem speciālistiem, kas spēj sniegt medicīnisko palīdzību,” viņa sacīja.
Dienvidkurzemes ugunsdzēsības dienesta vadītājs Andris Jefimovs dalījās pieredzē par brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību Dienvidkurzemes novadā un kā šis formējums var būt noderīgs ārēja apdraudējuma gadījumā. Viņš uzsvēra, ka pēc 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas novadā ir 15 brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas, no kurās daudzas veidotas no jauna pēc vietējo iedzīvotāju iniciatīvas. A. Jefimovs pastāstīja, ar ko šis formējums ikdienā nodarbojas – tas ir gan ugunsdzēsības darbs, gan palīdzība dažādās sadzīviskās un dabas stihiju reizēs, gan arī brīvprātīgie ugunsdzēsēji veic izglītošanas darbu.
Savukārt Mārupes un Pierīgas sadarbības pieredzē dalījās Mārupes novada pašvaldības civilās aizsardzības inženieris Edgars Kāpostiņš, kurš seminārā piedalījās attālināti, norādīja, ka novadi veiksmīgi var sadarboties, organizējot iedzīvotājiem seminārus par civilo drošību.
AS “Sadales tīkls” pārstāvji: Lielo klientu attiecību vadītāji Igors Gobalovs un Edgars Lībeks runāja par krīzes situāciju elektroapgādē jeb kā izdzīvot bez elektrības. Sadarbība un rīcības plāns – tas ir svarīgākais, kā sagatavoties krīzes situācijai elektroapgādes traucējumu gadījumiem, viņš uzsvēra. Bet, atbildot uz jautājumu, kā izdzīvot bez elektrības, Igors Gobalovs mudināja parūpēties par alternatīvo elektroapgādi, taču ne visiem tas ir iespējams, tāpēc te ir arī pašvaldības atbildība, kā nodrošināt daudzdzīvokļu mājām ģeneratorus.
Semināra noslēgumā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Uldis Ķevers ar klātesošajiem apsprieda ieteikumus rīcībai gaisa telpas apdraudējuma gadījumā. Pirmais un galvenais viņa norādījums bija kārtīgi izlasīt saņemto šūnu apraides ziņojumu un rīkoties atbilstoši tajā minētajam. Ja ziņojums saņemts laukā, meklēt drošas telpas vai, ja tādas nav, atrast iespējami zemu vietu, kur patverties, vai slēpties aiz dabīgiem aizsargvaļņiem vai vismaz gulties uz zemes un ar somu vai ko citu aizsegt galvu. Savukārt telpās esošajiem jācenšas turēties tālāk no logiem un durvīm - ideālā gadījumā meklēt telpu, kur iespējams ievērot divu sienu principu. Sekoja vēl citi praktiski ieteikumi.
Pēc semināra oficiālās daļas semināra dalībnieki devās apskatīt Pāvilostas jahtu ostu un jahtu servisu “BoatPark Pavilosta”.