Lai saglabātu spēju sniegt savlaicīgu neatliekamo medicīnisko palīdzību pacientiem dzīvībai kritiskās situācijās, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) no trešdienas, 28. decembra, pāriet uz darbu ārkārtas situācijas režīmā.
Šādu lēmumu pieņēmusi NMPD Ārkārtas vadības grupa, jo, pieaugot sabiedrībā gripas, Covid-19 un citu augšējo elpceļu saslimšanām, turpina pieaugt uz ārkārtas tālruni saņemto zvanu un brigāžu izsaukumu skaits situācijās, kas nav neatliekamas.
Šobrīd ik dienu NMPD ārkārtas tālruņa dispečeri saņem jau vairāk nekā 2000 zvanu, no kuriem 300-400 ir saistīti ar saaukstēšanās situācijām, paaugstinātu temperatūru, iesnām, galvassāpēm un citiem akūtu elpceļu vīrusu saslimšanas simptomiem. Tas rada augstus riskus iedzīvotājiem patiešām kritiskās situācijās nespēt operatīvi izsaukt un saņemt neatliekamo palīdzību.
Ārkārtas režīma noteikšana dienestā paredz to, ka ārkārtas tālruņa dispečeri, saņemot zvanus uz zemākas prioritātes situācijām, aicinās iedzīvotājus sazināties ar sava ģimenes ārsta praksi, pašiem vērsties pēc palīdzības tuvākajā ārstniecības iestādē vai informēs par brigādes gaidīšanas laiku līdz pat 4 stundām, prioritāri brigādes nosūtot uz dzīvību glābjošiem izsaukumiem. Zemākas prioritātes situācijas bieži vien ir saistītas ar tādām situācijām, ka, piemēram, saaukstēšanās un elpceļu vīrusu saslimšana, hroniski paaugstināts asinsspiediens, roku un kāju traumas, kuru gadījumos cilvēks var pārvietoties un ar citu palīdzību nokļūt līdz tuvākajai medicīnas iestādei, u.c. Ja izsaukumā brigāde konstatēs, ka situācija nav neatliekama un padomu, palīdzību bija jāsaņem ambulatori, var tikt izrakstīts arī rēķins par maksas pakalpojumu (saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem maksa par brigādes veikto izsaukumu situācijās, kas nav neatliekamas, ir 74,35 eiro). Tāpat dienests ārkārtas situācijā turpinās jau iepriekš no rudens gatavības režīmā iekšēji veiktos darba organizācijas pasākumus operativitātes nodrošināšanai, tostarp, brigāžu pārdislokācijas no zemākas intensitātes punktiem, iespēju mediķiem strādāt papildus dežūras uz virsstundu darba rēķina u.c.
Lai pacienti un cietušie saņemtu savlaicīgu palīdzību dzīvībai kritiskās situācijās, NMPD atkārtoti aicina iedzīvotājus nenoslogot ārkārtas tālruņa līniju saaukstēšanās un paaugstinātas temperatūras gadījumos, bet primāri sazināties ar sava ģimenes ārstu.
Informāciju par visām medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām var lasīt Nacionālā veselības dienesta mājaslapā sadaļā “Kur saņemt medicīnisko palīdzību” vai darba dienās zvanīt uz Nacionālā veselības dienesta informatīvo tālruni 80 001 234.
NMPD atgādina - uz ārkārtas tālruni 113 jāzvana nekavējoties, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja neelpo vai rodas pēkšņi elpošanas traucējumi, ja ir gūta smaga trauma vai ir stipra, dzīvību apdraudoša asiņošana, ja ir pēkšņa, dzīvību apdraudoša saslimšana (pēkšņas sāpes krūtīs, kas var liecināt par infarktu, vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu u.c.).
Daži ieteikumi rīcībai ziemas vīrusu sezonā:
- Apskati savu mājas aptieciņu jau šobrīd – tur jābūt termometram un pretdrudža medikamentiem.
- Hronisko slimību pacientiem mājas jābūt visiem ikdienā un slimības saasinājuma brīdī lietojamiem medikamentiem ar vismaz dažu nedēļu rezervi.
- Ja ģimenē ir bērni, pārliecinies par vecumam atbilstošu medikamentu esamību mājās.
- Ja saslimsti, sazinies ar savu ģimenes ārstu vai ārsta praksi un konsultējies par tālāko rīcību, ārstēšanos. Uzturi regulāru kontaktu un konsultējies atkārtoti ar savu ārstu, ja jūti, ka terapija nepalīdz.
- Ja drudzis sākas naktī vai brīvdienās, kad ar savu ģimenes ārstu nevari sazināties, un nezini, kā rīkoties, zvani uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Pa šo tālruni var saņemt medicīniskus padomus nelielu traumu, pēkšņu saslimšanu vai hronisku slimību saasinājuma brīžos.
Pārskatām mājas aptieciņu
Lai slimība nepārsteigtu nesagatavotu, Dienvidkurzemes novada iedzīvotāji aicināti pārskatīt savu mājas aptieciņas saturu. Komplektējot savu mājas aptieciņu, ieteicams konsultēties ar farmaceitu, kurš palīdzēs izvēlēties atbilstošākos līdzekļus ikvienam ģimenes loceklim un ieteiks, kā pareizi lietot un dozēt medikamentus.
Farmaceiti iesaka, kam jābūt mājas aptieciņā:
- Līdzekļi brūču un apdegumu kopšanai. Ikvienā mājas aptieciņā vajadzētu būt līdzekļiem, kas ir nepieciešami, ja gadās savainoties. Tie ir speciāli antiseptiski līdzekļi brūču dezinfekcijai, kuri nekairina ādu (nav piemēroti roku dezinfekcijai paredzētie šķidrumi). Aptieciņā ieteicams glabāt arī sterilus, brūču apsaitēšanai paredzētus pārsējus, plāksterus, sterilas šķēres. Apdegumiem – pantenola putas.
- Līdzekļi, kurus izmantot traumas gadījumā. Noderīgi, ja mājas aptieciņā ir elastīgās saites gadījumiem, kad gadās kaut ko sastiept vai izmežģīt. Svarīgi paturēt prātā, ka šādas saites nedrīkst siet pārāk cieši, lai nerastos asinsrites traucējumi. Ja ir gūta trauma, var palīdzēt arī speciālie vienreizējie aukstuma maisiņi, pretsāpju smēres.
- Zāles pret alerģiju. Arī tiem, kuri domā, ka viņiem nav alerģijas, ieteicams parūpēties par bezrecepšu zālēm pret alerģiju neparedzētiem gadījumiem.
- Pretsāpju līdzekļi, līdzekļi iekaisumu mazināšanai, temperatūras pazemināšanai. Šim mērķim noderēs zāles, kuru aktīvā viela ir ibuprofēns vai paracetamols. Abas zāles mazina sāpes un ķermeņa temperatūru, ibuprofēnam ir pretiekaisuma iedarbība, kas nav paracetamolam. Ibuprofēns efektīvi mazina sāpes, kamēr paracetamols var efektīvi pazemināt augstu temperatūru. Vieglu un vidēji stipru sāpju mazināšanai var izmantot preparātus, kuru aktīvā viela ir deksketoprofēns.
- Līdzekļi pret vēdera pūšanos, caureju. Ir noderīgi, ja aptieciņā ir zāles, kas uzlabo gremošanas funkciju, piemēram, gremošanas fermenti, aktivētā ogle. Pret caureju – diosmektīts vai loperamīds, kā arī elektrolīti, kas kompensē ūdens un sāļu zudumu organismā pēc caurejas un vemšanas.
- Līdzekļi saaukstēšanās simptomu novēršanai. Tās var būt pastilas vai izsmidzināmi līdzekļi pret kakla sāpēm, līdzekļi pret iesnām, klepu, saliktie preparāti ar paracetamolu un citām, slimības nepatīkamos simptomus mazinošām ārstnieciskām vielām.
- Bērniem paredzētas zāles. Tiem, kuriem ir zīdaiņi vai mazi bērni, mājas aptieciņā ir ieteicams glabāt arī bērniem paredzētas zāles pret alerģiju, sāpēm, temperatūru, caureju, saaukstēšanos u.c.
- Ātrie testi. Tā kā pandēmija joprojām turpinās, mājas aptieciņā ir ieteicams glabāt vismaz vienu ātro antigēna testu katram ģimenes loceklim, lai nepieciešamības gadījumā varētu noteikt iespējamo inficēšanos, ja jūtami Covid-19 slimībai raksturīgie simptomi.
- Nepieciešamās medicīnas ierīces. Būtu ieteicams, lai ikvienam mājās ir arī termometrs, asinsspiediena mērītājs, bet pandēmijas laikā – arī pulsoksimetrs, kas mēra pulsu un asins skābekļa piesātinājumu.
- Personīgi nepieciešamas zāles. Ir ieteicams parūpēties arī par pietiekamu recepšu zāļu un citu, ņemot vērā veselības stāvokli, pastāvīgi lietojamo vai ārsta izrakstīto preparātu daudzumu.