Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas 11.a klases skolniece Keita Poriņa pagājušo mācību gadu pavadīja Amerikas Savienotajās Valstīs. Piedaloties skolēnu apmaiņas programmā FLEX, viņa dzīvoja viesģimenē Midlandā, Mičiganas štatā, mācījās vietējā vidusskolā un iepazina amerikāņu ikdienu.
Doma par mācībām ASV Keitu interesējusi jau ilgāku laiku. Viņa vēlējusies redzēt vairāk pasaules, iepazīt citas kultūras un pati piedzīvot skolas dzīvi, ko līdz tam bija redzējusi galvenokārt filmās. Par iespēju pieteikties FLEX programmai Keita uzzināja skolā no angļu valodas skolotājas.
Pirmajā reizē pieteikšanos neizdevās pabeigt laikus, taču nākamajā gadā viņa mēģināja vēlreiz un veiksmīgi izturēja atlasi. Tā ietvēra pieteikuma aizpildīšanu, eseju rakstīšanu, individuālu interviju angļu valodā un informācijas iesniegšanu par sekmēm, ģimeni un veselību. Pēc apstiprināšanas sākās piemērotas viesģimenes meklēšana.
Ziņu par uzņemšanu programmā Keita saņēma matemātikas stundā. “Atvēru e-pastu un uzreiz sāku raudāt. Tas bija kaut kas tāds, ko visu gadu ļoti gaidīju,” viņa atceras.
Mičiganā Keita nonāca kuplā un atsaucīgā viesģimenē, kurā ātri iejutās. Arī jaunajā skolā skolotāji bijuši pretimnākoši un palīdzējuši brīžos, kad kādu vārdu vajadzējis iztulkot vai kaut kas nav bijis saprotams.
Atšķirības skolas ikdienā Keita pamanīja jau no pirmajām dienām. Stundas sākās jau pulksten 7.40, tādēļ nācās pierast pie agras celšanās. Skolēniem bija arī plašākas iespējas izvēlēties mācību priekšmetus. Keita apguva Amerikas vēsturi un literatūru, mākslu, mārketingu, cilvēka ķermeņa sistēmas un matemātiku. Mācību gadu viņa noslēdza ar augstākajiem vērtējumiem visos priekšmetos.
Skolā liela nozīme bija sportam, kopīgiem pasākumiem un tradīcijām. Skolēni pēc stundām devās atbalstīt skolas komandas, piedalījās “Homecoming” pasākumā un izlaiduma klašu ballē (“prom”). Savukārt pavasarī Keita pievienojās skolas meiteņu tenisa komandai, tādēļ ikdienu papildināja arī regulāri treniņi.
Sākumā lielākais izaicinājums bija nepārtrauktā saziņa angļu valodā. Grūtības radīja arī septiņu stundu laika starpība, kas sarežģīja sazināšanos ar ģimeni un draugiem Latvijā. Tomēr, vairāk sarunājoties ar viesģimeni un jaunajiem draugiem, valodas barjera pakāpeniski mazinājās, un Keita pamanījusi, ka sākusi pat domāt angliski. Taču, atgriežoties mājās, nācies no jauna pierast pie latviešu valodas ikdienā – reizēm pirmā doma vai atbilde joprojām nākusi angliski.
Apmaiņas gads ļāva iepazīt arī amerikāņu ikdienu ārpus skolas. Sākumā pārsteigušas citas mērvienības, plašais preču piedāvājums veikalos un tas, cik viegli cilvēki uzsāk sarunas pat ar svešiniekiem. “Tu ej pa ielu, un ar tevi sasveicinās cilvēks, kuru nepazīsti. Piecu minūšu laikā vari uzzināt, ar ko viņš ir precējies un cik viņam ir bērnu. Cilvēki ir ļoti atvērti,” stāsta Keita.
Par spilgtāko gada piedzīvojumu kļuva viesģimenes sarūpētais brauciens uz Ņujorku. Tur Keita viesojās pie ģimenes paziņām un apskatīja pilsētas ievērojamākās vietas. Tomēr nozīmīgākais ieguvums bijis nevis viens konkrēts brauciens vai notikums, bet visa gada laikā iegūtā patstāvība un plašāks skatījums uz pasauli.
Atgriešanās Latvijā Keitai saistījās ar divējādām izjūtām. Bija prieks atkal satikt ģimeni un draugus un atgriezties pazīstamajā vidē, taču vienlaikus bija grūti šķirties no cilvēkiem, kuri gada laikā bija kļuvuši tuvi. Saziņa ar viesģimeni turpinās, un nākotnē Keita cer viņus atkal apciemot, kā arī uzņemt Latvijā.
“Šī pieredze man parādīja, ka pasaule ir daudz plašāka un kultūras ir ļoti atšķirīgas. Tas, kas mums Latvijā šķiet pieņemts, normāls un pazīstams, Amerikā var būt pavisam citādi. Es ieguvu plašāku skatījumu uz cilvēkiem un noteikti vēlos vairāk ceļot,” viņa atzīst.
Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas direktores vietniece izglītības jautājumos Santa Karule uzsver, ka nozīmīga loma Keitas panākumos bijusi viņas mērķtiecībai, augstajiem mācību sasniegumiem un spējai pieņemt atbildīgus lēmumus.
“Pamatā visam ir Keitas personība, darbaspējas, komunikācijas prasmes un cilvēciskās vērtības. Mēs lepojamies, ka mūsu skolā mācās Keita,” saka Santa Karule.
Apmaiņas gads ietekmējis arī Keitas nākotnes ieceres. Sākotnēji viņa bijusi pārliecināta, ka vēlēsies studēt ASV, taču tagad apsver arī citas angliski runājošas valstis, piemēram, Austrāliju, Ziemeļīriju vai Angliju. Skaidrs ir viens – augstāko izglītību viņa vēlētos iegūt vidē, kur iespējams mācīties un sazināties angļu valodā.
Savukārt citiem jauniešiem, kuri apsver iespēju doties apmaiņā, Keitai ir vienkāršs, bet pārliecinošs ieteikums: “Galvenais ir pieteikties un nebaidīties. Sliktākais, kas var notikt, – tu neaizbrauksi. Tu nevari iegūt iespēju, kurai pat neesi mēģinājis pieteikties.”