Dienvidkurzemes novada Dzimtsarakstu nodaļā Grobiņā maija vidū bija priecīgs notikums - Grobiņā dzīvojošie Dzintra un Andris Pūķi svinīgos apstākļos un tuvāko radu pulkā atzīmēja savu čertdesmito kāzu gadadienu - Rubīna kāzu jubileju. Laulība reģistrēta 1986. gada 16. maijā, Liepājas pilsētas civilstāvokļa aktu reģistrācijas birojā.
Rubīns kā šīs jubilejas simbols nav izvēlēts nejauši. Tas veidojas milzīga spiediena un laika gaitā, kļūstot arvien stiprāks, skaistāks un vērtīgāks. Tieši tāpat veidojas laulība - ar kopīgiem piedzīvojumiem, pieredzi un atmiņām, kas veido stāstu visa mūža garumā.
Viņu ceļi pirmo reizi krustojās ugunsdzēsēju sporta sacensībās Vaiņodē, kur Dzintra bija ieradusies ar saviem piektklasniekiem. Dzintra bija skolotāja Liepājas 6. vidusskolā, Andris - ugunsdzēsējs. Andris viņu uzreiz pamanīja - jauna, skaista sieviete modernās velveta biksēs. Satraukumā viņš ķemmēja matus ar mazo metāla ķemmīti un klusībā priecājās par nejaušo satikšanos, lai gan bija kautrīgs.
Kad Dzintras skolēnu komanda uzvarēja un devās uz nākamajām sacensībām Engurē, liktenis viņiem ļāva vēlreiz satikties. Un pēc tam Andris jau centās šīs “nejaušās” satikšanās atkārtot arī Liepājā. Tā sākās tuvāka iepazīšanās, kas pēc gada pārtapa lēmumā par kopīgu ģimenes dzīvi.
Dzīve ritēja uz priekšu - Andris turpināja darbu kā brīvprātīgais ugunsdzēsējs, bet vēlāk strādāja Liepājas metalurga sagādes daļā. Dzintra skolotājas gaitas turpināja Liepājas Ezerkrasta sākumskolā.
Ģimenē piedzima meitas - Madara un Lauma. Andris ģimenei uzcēla lauku mājas Gaviezē, jo Dzintra teica, ka bērnus nevar izaudzināt pilsētas bruģī. Tur tapa īstas mājas ar īstu bērnību. Ģimenes dzīve noveda pie vēl kāda nozīmīga lēmuma - 2003. gadā ģimenē uzņēma dēlu Justu Markusu.
Taču ģimenes dzīvē bija arī grūti pārbaudījumi. Dzintra kļuva par mājsaimnieci, Andris uzņēmās finansiālo slogu. Neilgi pēc ģimenē iestājās krīzes periods, kurā bija jāmācās runāt, saprast un pieņemt. Viņi to paveica un 2011. gadā svinēja Sudraba kāzas Mārtiņa Lutera baznīcas Liepājas draudzes un draugu lokā.
Pēc došanās pensijā Dzintra un Andris pārcēlās uz dzīvi Grobiņā. Viņi ir aktīvi ceļotāji, apmeklē koncertus, lasītāju klubu, paši ir izgājuši dziedināšanas ceļu un pat vada laulību seminārus, palīdzot citiem pāriem stiprināt savas attiecības.
“Mūsu vecāku mīlestību nevar ietilpināt vienā atmiņā. Viņu mīlestība ir visur - katrā izvēlē, katrā pārdzīvojumā un visā, ko viņi darījuši mūsu labā. Mūsu dzīve kopā ar viņiem ir bijusi kā ceļojums, kurā esam mācījušies būt drosmīgi, izkāpt no savas komforta zonas, saprast, cik tālu varam iet un cik svarīgi ir palikt viens otram tuvu. Tieši kopā ar viņiem esam stāvējuši gan kalnu augstākajās virsotnēs, gan ielūkojušies dziļākajās alās - ne tikai pasaulē, bet arī sevī,” atklāj Andra un Dzintras bērni.
Šodien Dzintra un Andris ir bagāti ar pieciem mazbērniem. Savukārt visi trīs viņu bērni ir iekārtojušies dzīvē. Justs šobrīd attīsta savu biznesu Amerikā, bet Madara un Lauma veiksmīgi strādā savās nozarēs. Vecākiem, kaut arī finansiāli nebija viegli, galvenais uzstādījums bija, lai katrs bērns apgūst to, ko patiesi vēlas.
Svinīgajā ceremonijā novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Līga Pelnēna jubilejas pārim svinīgi izsniedza Rubīna kāzu reģistru.
“Dzintra un Andri, jūsu kopdzīve ir pierādījums tam, ka laulība nav tikai solījums, kas dots kāzu dienā. Tā ir ikdienas izvēle būt līdzās, kas balstās pacietībā, uzticībā, ticībā, pateicībā un mīlestībā. Jūs esat radījuši ne tikai mājas, bet dzimtu, vērtības un piemēru mums visiem,” apsveikuma runā teica L. Pelnēna.