Grobiņas “Mēness aptiekas” farmaceite un aptiekas vadītāja Guna Everte apbalvota ar Veselības ministrijas Atzinības rakstu. Tas viņai pasniegts par ilggadēju, augsti profesionālu un atbildīgu darbu Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpē.
Guna ir savas mammas farmaceites Irēnas Bediķes darba turpinātāja un viņa arī savākusi ievērojamu kopumu vēsturiskos materiālus par farmaceitisko palīdzību Grobiņā. Aptieka Grobiņā ir viena no senākajām Latvijā – tā atvērta jau 1654. gadā. Nākamās ziņas par aptieku Grobiņā lasāmas 1714. gadā. Vēsturiskās aptiekas līdz Otrajam Pasaules karam bijuši privātīpašumi, taču, tam beidzoties, 1945. gadā līdzīgi kā citi uzņēmumi arī Grobiņas aptieka nonāca valsts īpašumā. Kopš 1993. gada tā atkal ir privāts uzņēmums, kas 2004. gadā, sekojot tendencēm, iekļāvies “Mēness aptiekas” saimē.
Kurzemē vecākas aptiekas par Grobiņas bijusi tikai Liepājā – zināms, ka 1646. gadā tur atvērtas divas aptiekas: pie skārņiem un Zaļā. Bet, tā kā pie Kurzemes pieskaitīta arī Jelgava, tad tiek uzskatīts, ka pati senākā aptieka atradusies tur – tā atvērta 1578. gadā.
Vairāk nekā 70 gadus Grobiņas aptieka bijusi vienas ģimenes rokās. 1952. gadā par tās vadītāju kļuva grobiņniece Irēna Bediķe, kuru noteikti vēl atceras ļoti daudz grobiņnieku un arī tuvākās apkārtnes cilvēki. 1945. gadā, tūlīt pēc Otrā pasaules kara, viņa jau strādāja aptiekā, taču kara laikā ēku tagadējā Grobiņas centrā, kur tolaik atradās aptieka, sabombardēja un tā pārcēlās uz ēku Lielajā ielā 27, kur darbojās 78 gadus - līdz 2023. gada 2. janvārim, kad par aptiekas mājvietu kļuva jaunais veikals “TOP”.
Vēl pirms Otrā Pasaules kara aptieka Grobiņā bijusi ēkā, kas atradusies līdzās arhitekta Paula Maksa Berči projektētajai ēkai Lielajā ielā 54, kur pēc atjaunošanas un pārbūves izvietota Dienvidkurzemes novada pašvaldības Centrālā pārvalde un Dome.
Irēna Bediķe par aptiekas vadītāju kļuva 1952. gadā un to vadīja 34 gadus. Interese par farmāciju viņai radās bērnībā, kad līdzās vecāku frizētavai atradās aptieka, kur mazā meitenei bija biežs viesis un iemantoja pat tik lielu uzticēšanos, ka aptiekas saimnieki viņai uzticēja mazus darbiņus. Mazo Irēnu tik ļoti aizrāva aptiekas atmosfēra un ieinteresēja zāļu izgatavošana, ka tikai loģiska bija izvēle mācīties farmaceitiskās lietas. Atgriezusies savā Grobiņā, viņa sāka strādāt par aptiekāri līdz kļuva par tās vadītāju ilgus gadus.
Jau 44 gadus šī darba turpinātāja ir Irēnas Bediķes meita Guna Everte. Viņa pati smejas: aptiekā esmu uzaugusi. Meitenes skolas laiku dzīves ritms bija ļoti intensīvs. Pēc skolas taisnā ceļā pie mammas uz aptieku, tur mamma jau bija sagatavojusi meitai ko siltu apēst un tūlīt taisnā ceļā uz Liepāju, kur Guna trenējās mākslas vingrošanā, kļūst sporta meistari. Tāpēc tikai loģiska bija viņas sākotnējā vēlme mācīties par sporta ārsti. Par ārsti jau bija kļuvusi viņas māsa Inese Aivare, ārsts bija māsas vīrs Atis Aivars, vēlāk arī viņu meita Amanda. Medicīna bija ģimenes lieta.
Tomēr par sporta ārsti Guna nekļuva viena vienīga iemesla dēļ – Latvijā šādas studiju programmas nebija, bija jādodas studēt uz Tartu Igaunijā, bet tolaik tas šķita tik tālu no mājām. Toties Rīgas Medicīnas institūtā (tagad Rīgas Stradiņa Universitāte) varēja studēt farmāciju. Pēc pārrunām ar mammu viņa to arī izvēlējās, taču nekad nav slēpusi, ka sākotnēji par šo darbu nebūt nav bijusi sajūsmā. “Taču ar katru gadu, ko nostrādāju, man tas iepatikās aizvien vairāk un vairāk un patīk joprojām,” viņa sirsnīgi atzīstas. Neviens no viņas trim bērniem gan medicīnu nekādā veidā neturpina. “Varbūt mazbērni,” Guna smaidot saka.
Šobrīd Grobiņā ir 2 aptiekas.
Guna Everte ir no tiem farmaceitiem, pie kura iedzīvotāji vēršas arī pēc padoma un atbalsta veselības jautājumos. Viņas ikdiena arī cieša sadarbība ar vietējiem ārstiem, kas palīdz izprast pacientu vajadzības.
Turklāt Guna iesaistās arī jauno farmaceitu izglītošanā, gan daloties savā pieredzē, gan regulāri vadot farmācijas studentu prakses.
Par ilggadējo un augsti profesionālo darbu Guna Everte saņēmusi arī “Mēness aptiekas” Zelta darbinieka goda zīmi.