Šoziem sniega sega Latvijā bijusi īpaši bagātīga, salīdzinot ar pēdējiem pieciem gadiem. Arī ledus kārta Latvijas upēs šoziem ir izveidojusies biezāka nekā citus gadus. Šādi ziemas noslēguma apstākļi var ietekmēt pavasara palu norisi un vietām paaugstināt ūdens līmeni, tostarp tur, kur tas iepriekš novērots retāk vai nemaz.
Palu sezona varētu būt ilgāka nekā parasti - apmēram no 5. marta līdz aprīļa vidum, bet pie lielajiem ezeriem pat ilgstošāk.
Plūdi nenotiek visās vietās vienlaicīgi, tiem ir novērots secīgums. Prognozē, ka palu sākumu vispirms novēros Kurzemes pusē (Ventas upes baseins un citās Kurzemes upēs), kam secīgi sekos Zemgale (Lielupes baseins), Vidzeme (Gaujas baseins) un pēdējā pievienosies Latgale (Daugavas baseins). Provizoriskais palu periods būs novērots arī reģionos pie esošajiem ezeriem ledus biezās kārtas dēļ.
Iedzīvotāji, kuri ilgstoši dzīvo pie upēm, kas mēdz applūst, ļoti labi zina, kā sagatavoties palu sezonai un pasargāt savu mājokli. Savukārt tiem, kuri nesen mainījuši dzīvesvietu vai līdz šim nav saskārušies ar paliem, šī pieredze vēl var nebūt tik plaša.
Aicinām iepazīties ar vizuālo ceļvedi, kā sagatavoties gaidāmajai palu sezonai.
Par aktuālo situāciju, prognozēm un iespējamiem scenārijiem iedzīvotāji ikdienā var sekot līdzi “Plūdu riska informācijas sistēmā” https://pris.lvgmc.lv/