Paziņojums par Dienvidkurzemes novada teritorijas plānojuma 1. redakcijas un pie tā izstrādātā vides pārskata publisko apspriešanu

Kas ir teritorijas plānojums, un ko tas paredz?

Teritorijas plānojums ir pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas nosaka un regulē to, kā ir atļauts izmantot novada teritorijā esošos nekustamos īpašumus. Galvenokārt, teritorijas plānojumā tiek noteikts funkcionālais zonējums, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, tostarp kādas darbības ir atļautas un kādas aizliegtas konkrētajā teritorijā, nosacījumi apbūves veikšanai.

Ikviens novada iedzīvotājs ir aicināts iesaistīties teritorijas plānojuma izstrādes procesā, izteikt savus priekšlikumus un pārliecināties, vai plānojuma risinājumi atbilst plāniem un interesēm savā nekustamajā īpašumā.

Kāpēc nepieciešams izstrādāt jaunu teritorijas plānojumu?

Jaunais plānojums ir pirmais teritorijas plānojums, kas vieno visu Dienvidkurzemes novadu pēc administratīvās reformas. Līdz šim pašvaldības teritorijā bija spēkā astoņi atšķirīgi plānojumi, dažādos laikos veidoti lokālplānojumi un citi teritorijas izmantošanas dokumenti, kuru prasības bieži bija nevienādas vai pretrunīgas. Tas apgrūtināja gan attīstības procesus, gan investoru piesaisti, gan iedzīvotāju ikdienas lēmumus. Jaunais plānojums šo situāciju izlīdzina, radot vienotu pamatu ilgtspējīgai attīstībai visā novadā.

Kāpēc apdzīvotās vietās ir vairāk funkcionālo zonu nekā lauku teritorijās?

Pilsētu un ciemu teritorijās plānojums ļauj noteikt dažādu funkcionālo zonējumu un atļautās izmantošanas veidus - dzīvojamo apbūvi, jauktas izmantošanas un publiskās izmantošanas apbūvi, rūpniecisko apbūvi, transporta un tehniskās infrastruktūras apbūvi, dabas un apstādījumu teritorijas. 

Savukārt lauku teritorijās funkcionālais zonējums galvenokārt ir lauksaimniecības teritorijas, meži, ūdeņu teritorijas. Atļautas arī publiskās, rūpnieciskās, tehniskās un ūdeņu apbūves teritorijas.

Savukārt, dzīvojamās apbūves teritorijas, piemēram, Savrupmāju apbūves teritorijas (DzS) lauku teritorijās nav atļautas. Šāda pieeja ir izmantota balstoties uz Teritorijas attīstības plānošanas likumu un uz tā pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.240, kas nosaka funkcionālās zonas un tajās atļautos izmantošanas veidus (un ir piemērojams visā Latvijas teritorijā/visās pašvaldībās).

Plānojumā izdalītas 12 funkcionālās zonas, bet ar apakšzonām to skaits sasniedz 55. Funkcionālajās zonās atļautie izmantošanas veidi un apbūves parametri doti Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos.

Kas ir teritorijas ar īpašiem noteikumiem?

Plānojumā ir noteiktas teritorijas ar īpašiem noteikumiem (TIN). Tajās zemes izmantošanai un apbūvei piemērojami papildu nosacījumi, lai aizsargātu dabas, kultūras un ainavas vērtības, panāktu sabiedrības drošību un sakārtotu infrastruktūras attīstību.

Kādi ierobežojumi paredzēti vēja elektrostaciju būvniecībai?

Plānojot vēja elektrostaciju būvniecību, obligāti jāievēro nacionālā līmenī noteiktie ierobežojumi. Vēja elektrostacijas nav pieļaujamas blīvi apdzīvotās teritorijās, pilsētās un ciemos, kā arī dabas aizsargājamās teritorijās un tuvāk par 800 m no dzīvojamās un publiskās apbūves.

Balstoties uz piesardzības principu, plānojumā ir paredzēti papildu ierobežojumi vēja elektrostaciju, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, izvietošanai:

- 2 km zona (buferjosla) ap pilsētu un ciemu robežām, kas noteikta, lai sabalansētu un rastu kompromisu starp dažādām ieinteresētajām un iesaistītajām pusēm (iedzīvotāji, uzņēmēji, pašvaldība),

- ainaviski vērtīgajās teritorijās (TIN5, TIN52),

- attālums līdz  dzīvojamām un publiskām ēkām ir ne mazāks kā pieckāršs vēja elektrostacijas maksimālais augstums,

- Baltijas jūras ierobežotas saimnieciskās darbības joslā atbilstoši grafiskās daļas kartei "Funkcionālais zonējums un galvenie teritorijas izmantošanas aprobežojumi.

Vēja elektrostaciju attīstība ir iespējama rūpīgi izvērtētās vietās, kur tā nav pretrunā ar vides aizsardzības, ainavas saglabāšanas un sabalansētas teritorijas attīstības mērķiem. Vienlaikus netiek noteikts pilnīgs vēja elektrostaciju būvniecības aizliegums, jo pašvaldībai šādu tiesību nav.

Kā nosaka krasta kāpu aizsargjoslu?

Ņemot vērā, ka Dienvidkurzemes novads atrodas pie Baltijas jūras ar aptuveni 100 km garu piekrastes teritoriju, plānojumā ir noteikta krasta kāpu aizsargjosla un ierobežotas saimnieciskās darbības josla.

Nosakot krasta kāpu aizsargjoslu, ņemtas vērā Ministru kabineta 2024. gada 11. jūnija noteikumos Nr. 351 “Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodika” noteiktās prasības.

Krasta kāpu aizsargjoslas platums ciemos noteikts no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, 150 metru sauszemes virzienā līdz 300 m atbilstoši metodikā noteiktajiem attālumiem, iekļaujot īpaši aizsargājamos biotopus un ņemot vērā prognozēto krasta erozijas risku (3. un 4. klasi). Vietās, kur saskaņā ar starpziņojumu “Risinājumu kopuma izstrāde krasta erozijas mazināšanai” ir noteikta 1. un 2. erozijas klase, krasta kāpas aizsargjosla noteikta un attēlota no sauszemes veģetācijas līnijas. Krasta kāpu aizsargjoslas platums lauku teritorijā ir noteikts no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija, 300 metru sauszemes virzienā, ņemot vērā prognozēto krasta erozijas risku.

Kāpēc nepieciešama pilsētu un ciemu robežu pārskatīšana?

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu ciema statusu piešķir un atceļ, kā arī ciema un novada pilsētas robežas groza novada dome, pamatojoties uz plānojumu. Plānojumā ir veikta ciemu un pilsētu robežu precizēšana, ņemot vērā iedzīvotāju ierosinājumus, plānoto novada attīstību, apbūves struktūru, iedzīvotāju skaita izmaiņas un citus aspektus.

Pilsētās un ciemos atļauta mazākā minimālā nesadalāmā zemes vienības platība, atšķirīgas (mazākas) aizsargjoslu, aizsardzības zonu un apgrūtinājumu platības, plašākas apbūves daudzveidības iespējas, lielāks iespējamo funkcionālo zonu skaits. Piemēram – savrupmāju apbūve (DzS), mazstāvu un daudzstāvu dzīvojamo māju apbūve (DzM un DzD), kā arī jaukta centra apbūve (JC).

Plānojums paredz iekļautas apdzīvotās vietās apbūvētas teritorijas un teritorijas, kurām ir augsts potenciāls blīvas dzīvojamās apbūves veidošanai. Savukārt no pilsētu un ciemu teritorijām tiek izslēgtas plašas lauksaimniecības un meža zemes, ja visa zemes vienība ir bez apbūves un tās daļai nav iepriekš noteikta funkcionālā zona, kurā atļauta savrupmāju būvniecība.

Plānojums paredz:

- paplašināt robežas 14 apdzīvotām vietām (Grobiņa, Dubeņi, Jaundubeņi, Kapsēde, Grīnvalti, Pērkone, Ječi, Nida, Pape, Ziemupe, Lieģi, Aizpute, Rokasbirze, Cīrava),

- samazināt robežas 18 apdzīvotām vietām (Bārta, Gavieze, Bernāti, Nīca, Sikšņi, Rucava, Tadaiķi, Kalēti, Kalnenieki, Mazgramzda, Purmsāti, Vībiņi, Ploce, Vērgale, Rāva, Kalvene, Kazdanga, Apriķi),

- mazciema statuss piešķirts 8 apdzīvotām vietām (Kalnišķi, Dunika, Dāma, Rīva, Saka, Dzērvenieki, Rokaiži, Kalvenes stacija),

- 2 ciemi pievienoti pilsētu teritorijām (Ģūžas, Kūdra).

Kā teritorijas plānojums ietekmē kadastrālo vērtību izmaiņas?

Kadastrālā vērtība ir nekustamā īpašuma (zemes, ēkas, dzīvokļa) vērtība nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai, kas tiek noteikta automatizēti atbilstoši valsts apstiprinātiem vienotiem vērtēšanas kritērijiem visā Latvijas teritorijā, izmantojot Kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus.

Kadastrālo vērtību bāzes izstrādei izmanto šādu informāciju:

• nekustamā īpašuma tirgus datus,
• informāciju par nekustamā īpašuma vērtību ietekmējošajiem galvenajiem rādītājiem, kas iegūta, analizējot nekustamo īpašumu tirgus cenas,
• vietējās pašvaldības teritorijas plānojumus un detālplānojumus,
• informāciju par normatīvajos aktos noteiktajām aizsargjoslām un aprobežojumiem,
• pašvaldību savstarpējai salīdzināšanai – pašvaldības sociālekonomiskos attīstības rādītājus (ienākuma nodokļa apjomu uz vienu iedzīvotāju, bezdarba līmeni, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu, demogrāfisko slodzi u.c.).

Plānojums ir tikai viens no informācijas avotiem, ko izmanto kadastrālo vērtību bāzes izstrādei.

Viens no būtiskākajiem vērtību ietekmējošajiem faktoriem ir novietojums – gan valsts, gan vienas pašvaldības ietvaros. Zemes vērtība būs augstāka tādai zemes vienībai, kas atrodas pieprasītā vietā un ar pieejamu infrastruktūru, nekā tādai, kas atrodas pilsētas vai ciema nomalē un  kas nav nodrošināta ar efektīvu transporta infrastruktūru, pieejamiem centralizētajiem inženiertīkliem.

Tāpat būtiski ir, kādā vērtību zonējumā zemes vienība atrodas – vai tā ir apbūves zeme, un kāds tai ir noteikts nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, nevis tas, vai īpašums atrodas apdzīvotā vietā vai lauku teritorijā.

Kuras aizsargjoslas un kādi apgrūtinājumi tiek attēloti plānojumā?

Grafiskās daļas kartēs atbilstoši mērogam ir noteiktas un attēlotas pašvaldības un sadarbības institūciju, kuras sniedza informāciju un datus, kompetencē esošās un citas aizsargjoslas, apgrūtinātās teritorijas un objekti, kuriem nosaka aizsargjoslas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par apgrūtinātajām teritorijām un kuru platums ir 10 m vai vairāk.

Piemēram, pamatojoties uz Zemes pārvaldības likuma 8.1 pantu, plānojumā noteikti vairāki pašvaldības nozīmes ceļi, kā privātā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojums nekustamajam īpašumam, kas noteikts sabiedrības interesēs, lai nodrošinātu vienotu ceļu un ielu tīklu pašvaldībā un sabiedrības iespējas un tiesības ikvienam to izmantot.

Vai plānojumā paredzētas publiskās piekļuves vietas pie Baltijas jūras?

Aizsargjoslu likums nosaka, ka pašvaldībai vietējās pašvaldības plānojumā ir jāparedz iespēja kājāmgājējiem piekļūt pludmalei, kā arī vietas automašīnu (transportlīdzekļu) stāvvietu ierīkošanai.

Gājēju ceļš jāierīko, ņemot vērā esošo apbūvi un īpašumu robežas, kā arī prasību, ka pilsētās un ciemos jābūt vismaz diviem gājēju ceļiem uz vienu kilometru, bet ārpus pilsētām un ciemiem gājēju ceļi nedrīkst atrasties tālāk par vienu kilometru cits no cita, izņemot gadījumu, kad to nav iespējams nodrošināt dabisko apstākļu dēļ.

Ja nepieciešams, pašvaldība plānojumā var noteikt īpašuma tiesību aprobežojumu par labu sabiedrības iespējai piekļūt pludmalei arī bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas. Zemes īpašniekiem ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību. Plānojumā ir paredzētas ap 140 publiskās piekļuves vietas pie Baltijas jūras un pludmales, tās attēlotas grafiskajā daļā kā TIN74 teritorijas.

Kas notiks pēc plānojuma 1. redakcijas publiskajām apspriedēm?

Publiskajā apspriešanā būs iespēja iepazīties ar izstrādāto plānojuma 1. redakciju, piedalīties publiskās apspriešanas sanāksmēs un sniegt savus priekšlikumus, iebildumus vai ierosinājumus plānojuma uzlabošanai.

Pēc publiskās apspriešanas tiks apkopoti visi tās laikā saņemtie iesniegumi un institūciju atzinumi, un sekos nākamais posms – plānojumu nodos pilnveidošanai. Pēc tā pilnveidošanas notiks plānojuma 2. redakcijas publiskā apspriešana.