Latvijas reģionos izbūvēti un atjaunoti 60 kultūras un dabas mantojuma objekti – muižas, pilis, baznīcas, torņi, parki, muzeji, estrādes, dabas takas un citas vietas. Visi šie objekti sakārtoti septiņos kultūras un dabas mantojuma ceļos – Baltijas, Brīvības, Gaismas, Daugavas, Jēkaba, Līvu un Māras. Tie var rosināt atklāt un izprast unikālas Latvijas vērtības. Brīvības ceļā iekļauti četri tūristu iecienīti objekti Dienvidkurzemes novadā.
Brīvības ceļš, kas ved no Bernātiem cauri Liepājai, Grobiņai un Vērgalei līdz Pāvilostai, stāsta par alkām pēc brīvības un vēlēšanās izzināt plašo pasauli aiz horizonta. Te jau pirms tūkstoš gadiem mājojuši senie jūras braucēji kurši, te savu patvērumu 1919. gadā guva tikko dzimušās Latvijas pagaidu valdība, te savas brīvības dziesmas festivālā “Liepājas Dzintars” izdziedāja latviešu mūziķi.
Šajā vasarā ikviens ceļotājs aicināts piedalīties interaktīvā spēlē, apmeklējot jebkuru no “Atrastās Latvijas” maršrutiem.
Izpildot uzdevumus, nofotografējoties un padaloties ar interesantām bildēm sociālajā vietnē Instagramm, varēs tikt pie labām balvām. Informācija par spēli un konkursu pieejama: https://www.atrastalatvija.lv/speles-noteikumi/
Ar ERAF atbalstu Dienvidkurzemes novada teritorijā labiekārtoti, atjaunoti un pilnveidoti četri dabas un kultūras mantojuma objekti:
- Bernātu dabas taka
Bernātu dabas takas ir vieta, kas atjauno sakņu spēku un ceļ skatu debesīs. Šeit dabas un cilvēka radītais ļauj pieskarties dzīves ritējumam un apturēt mirkli iedvesmas gūšanai. Septiņās pastaigu takās izvietots 151 objekts – skulptūras, lapenes, skatu tornis un ainavu rāmji. Katra taka sākas un noslēdzas ar savu simbolu un vārtiem. No koka, metāla un akmens veidotās skulptūras un vides objektus radījuši tēlnieki Ģirts un Gaits Burvji.
Bernātu dabas takas labiekārtošanā veikti ieguldījumi EUR 264 744,57 apmērā, no tiem: ERAF finansējums – EUR 200 000, valsts budžeta dotācija – EUR 8 823,53, pašvaldības finansējums – EUR 55 921,04.
Plašāk par objektu: http://www.dienvidkurzeme.travel/visainfo/item/nica-rucava/apskates-objekti-3/2932429/
- Grobiņas arheoloģiskais ansamblis
Ir vērts saskaitīt Grobiņas pilskalnā augošos skābaržus un tad izstaigāt trīs kilometrus garo Ālandes upes pastaigu taku. Līdzās upes ūdeņiem te plūst leģendām apvīti nostāsti par senajiem kuršiem, skandināvu ieceļotājiem un vācu krustnešiem. Pirmsvikingu periodā Grobiņa bija plašākā un nozīmīgākā skandināvu jūrasbraucēju apmešanās vieta Baltijas jūras austrumu krastā.
Grobiņas arheoloģiskā ansambļa labiekārtošanā veikti ieguldījumi EUR 923 562,89 apmērā, no tiem: ERAF finansējums – EUR 398 328,72, valsts budžeta dotācija – EUR 59 479,65, pašvaldības finansējums – EUR 465 764,52.
Plašāk par objektu: http://www.dienvidkurzeme.travel/visainfo/item/grobinas-apkartne/apskates-objekti-1/2916415/
- Vērgales muižas komplekss
Ir prieks izjust vērgalnieku lepnumu par 18. gadsimtā būvēto muižas kompleksu, kas atzīts par vienu no savdabīgākajiem ampīra jeb vēlīnā klasicisma paraugiem Kurzemē.
1722. gadā par Vērgales muižas īpašnieku kļūst Ugāles barons Georgs Dītrihs fon Bērs. Gadsimtu vēlāk viņa pēctecis muižas ēku pārbūvē, tās galvenās fasādes cokolā liekot dzimtas ģerboņa cilni, kurā, protams, attēloti lāči, jo vācu valodā “der Bär” nozīmē “lācis”.
Vērgales muižas kompleksa labiekārtošanā veikti ieguldījumi EUR 299 673,35 apmērā, no tiem: ERAF finansējums – EUR 152 285,82, valsts budžeta dotācija – EUR 21 464,82, pašvaldības finansējums – EUR 116 029,82, cits publisks finansējums – EUR 9 892,89.
Plašāk par objektu: http://www.dienvidkurzeme.travel/visainfo/item/pavilostas-apkartne/apskates-objekti/2999382/
- Pāvilostas pretplūdu aizsargbūve – promenāde
Ir aizraujoši pastaigāties pa 110 metru garo Pāvilostas promenādi, kas gar Sakas upes krastu savieno novadpētniecības muzeju un Ziemeļu molu, un zināt, ka tā nav vienkārši pastaigu vieta, bet gan tā sargā pilsētu no applūšanas.
Līdz Pirmajam pasaules karam Pāvilostā darbojās trīs kuģu būvētavas. Tajās būvēja gan nelielus vienmastu buriniekus jeb “malkas jančus”, gan divmastu gafelšonerus tālākiem reisiem. Šajā laikā Pāvilostā uzbūvēja 15 kuģus.
Pāvilostas pretplūdu aizsargbūves – promenādes labiekārtošanā veikti ieguldījumi EUR 1 111 044,43 apmērā. No tiem: ERAF finansējums – EUR 559 334,17, valsts budžeta dotācija – EUR 78 866,12, pašvaldības finansējums – EUR 437 046,75, cits publisks finansējums – EUR 35 797,39.
Plašāk par objektu: http://www.dienvidkurzeme.travel/visainfo/item/pavilostas-apkartne/apskates-objekti/2931908/
Izdota arī grāmata “Atrastā Latvija”, elektroniskā versija pieejama ikvienam bez maksas. Grāmatas elektroniskā versija pieejama lejupielādei https://www.atrastalatvija.lv/gramata-atrasta-latvija/