Bioloģisko atkritumu šķirošana Latvijā arvien biežāk kļūst par ikdienas paradumu, taču vislabākie atkritumi ir tie, kas nemaz nerodas. Tāpēc vēl pirms pārtikas atlikumi nonāk bioloģisko atkritumu konteinerā, būtiski ir padomāt, kā novērst derīgas pārtikas izmešanu. Tas palīdz ietaupīt naudu, samazināt darba apjomu virtuvē, mazināt nepatīkamas smakas konteineros un vienlaikus saudzēt vidi.
Seši padomi kā ikdienā samazināt pārtikas atkritumus
1. Plānot ēdienreizes
Lai samazinātu pārtikas atkritumus, nav nepieciešamas sarežģītas tabulas vai ideāls nedēļas plāns. Pietiek pirms iepirkšanās pārskatīt ledusskapi, saldētavu un virtuves plauktus. Pat aptuvens plāns tuvākajām dienām palīdz nepirkt produktus “katram gadījumam”, kas paliek neizmantoti. Īpaši tas attiecas uz tādiem svaigiem produktiem kā zaļumi, zivis, piena produkti. Tie visbiežāk iegādāti ar labu nodomu, bet bez skaidra plāna ātri nonāk atkritumos.
2. Gatavot tik, cik patiešām apēdīs
Liels katls zupas vai mērces šķiet praktisks risinājums, taču ne vienmēr ģimene ēd vienu un to pašu ēdienu trīs dienas pēc kārtas. Pirms gatavošanas ir vērts sev pajautāt, vai šo ēdienu tiešām ēdīsim arī parīt un vai kāds no ģimenes to ņems līdzi pusdienām, jo, ja atbilde nav pārliecinoša, gudrāk ir gatavot atbilstoši reālajiem ģimenes paradumiem.
3. Uzturēt kārtību ledusskapī
Viens no vienkāršākajiem paradumiem ir pēc iepirkšanās jaunos produktus likt ledusskapja vai plaukta aizmugurē, bet tos, kas jāapēd vispirms, novietot priekšplānā. Tas palīdz nepazaudēt jogurtu aiz tikko iegādātām sviesta paciņām, neatstāt dārzeņus atvilktnes dziļumā un laikus pamanīt produktus, kuru derīguma termiņš tuvojas beigām.
4. Saldēt un izmantot vēlāk
Saldēšana ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā neizmest pārtiku, ko nepaspēsiet apēst. Var saldēt maizi, ogas, zaļumus, buljonu, mērces, zupas, gatavu ēdienu porcijas, gaļu un citus produktus. Īpaši praktiski ir saldēt ēdienu mazās porcijās, jo tā to vēlāk var ātri izmantot maltītei. Svarīgi saldēt laikus, nevis brīdī, kad produktam tuvojas lietošanas termiņa beigas.
5. Pasūtīt apdomīgi arī ārpus mājām
Pārtikas atkritumi rodas ne tikai mājās, bet arī kafejnīcās un restorānos. Lai no tiem izvairītos, desertu labāk pasūtīt pēc pamatēdiena, nevis uzreiz. Pirms pasūtīšanas var pavaicāt viesmīlim, cik liela ir porcija, vai ēdienā ir produkts, ko neēdat, un lūgt to nelikt klāt. Ja porcija tomēr izrādās par lielu, pārpalikumu var palūgt iesaiņot līdzņemšanai.
6. Iesaistīt bērnus, nevis moralizēt
Ģimenēs pārtikas atkritumi bieži rodas no bērnu neapēstām porcijām. Praktiskāk ir uzlikt mazāku porciju un piedāvāt papildinājumu, nevis uzreiz piepildīt bērna šķīvi ar ēdienu. Tāpat vērts interesēties, ko bērns patiešām ēd skolā vai bērnudārzā ar mērķi izzināt bērna ēšanas paradumus, lai bērns saņemtu pilnvērtīgu uzturu. Ja atvase regulāri neapēd skolas pusdienas vai mājās sagatavoto ēdienu, iespējams, jāmeklē iespējas izvēlēties ko citu vai mainīt līdzņemamās maltītes saturu. Tas pats attiecas uz mājām, jo bērnu iesaiste ēdienkartes plānošanā un pusdienu kārbiņas sagatavošanā bieži palīdz samazināt neapēsto.
Ko darīt ar bioloģiskajiem atkritumiem, kas rodas neizbēgami
Pat tad, ja pārtiku plānojam rūpīgi, daļa bioloģisko atkritumu radīsies vienmēr. Tāpēc svarīgi tos šķirot pareizi.
BIO konteinerā drīkst nonākt:
virtuves pārtikas atkritumi un ēdiena atliekas bez iepakojuma,
dārzeņu un augļu atkritumi, tējas un kafijas biezumi,
riekstu un olu čaumalas
kā arī citi atbilstoši bioloģiskie atkritumi.
Svarīgi atcerēties, ka BIO konteinerā nedrīkst mest šķidros atkritumus, piemēram, pienu, kefīru, jogurtu, ievārījumus un eļļas, kā arī plastmasas maisus un iepakojumu.