Vislielākais mobilitātes izaicinājums projektā:
PUMA starptautiskā partneru tikšanās Dienvidkurzemes novada pašvaldības pārstāvjiem ar Čento (Itālija) un Zaļā reģiona (Lietuva) pārstāvjiem Čento un Ferrārā, Itālijā no 16. līdz 19.jūnijam izvēršas par mobilitātes pieredzi līdz niansēm.
2025. gada 17. - 19. jūnijā Čento un Ferrārā, Itālijā tika organizēta URBACT programmas projekta PUMA (Plans for Urban Mobility Actions) starptautiskā tikšanās Dienvidkurzemes novada pārstāvjiem ar pārstāvjiem no Čento pašvaldības Itālijā un Zaļā reģiona, Lietuvā. Dienvidkurzemes novada pašvaldību šajā tikšanās reizē pārstāvēja Attīstības un uzņēmējdarbības daļas projektu vadītājas Ilva Markus-Narvila un Santa Bucika un Būvvaldes teritorijas plānotāja Līga Ločmele.
Tā kā visi trīs partneri saskaras ar līdzīgiem sabiedriskā transporta izaicinājumiem, tad tikšanās tika organizēta tieši koncentrējoties uz iedzīvotāju mobilitāti, pārvietošanos starp pilsētām un ciematiem ar sabiedrisko transportu. Lai nokļūtu galamērķī Dienvidkurzemes pašvaldības pārstāves izjuta īstu MOBILITĀTES IZAICINĀJUMU, saskaroties ar sabiedriskā transporta problēmām ne tikai savā novadā. Meklējot saimnieciski izdevīgāko risinājumu, tika iegādātas lidmašīnas biļetes no Viļņas lidostas uz Milānu, Itālijā. Nokļūstot Palangā ar kolēģu palīdzību, tika sagādātas autobusa biļetes braucienam no Palangas uz Viļņu. Pirmais izaicinājums- autobuss autoostā ieradās 50 minūtes vēlāk kā plānots. Diemžēl, Viļņas autoostā nav norāžu, kā nokļūt līdz lidostai, tāpēc pašvaldības pārstāvjiem maldoties nācās braukt ar taksometru, lai nenokavētu savu reisu. Ierodoties lidostā tika secināts, ka lidmašīnas reiss ir nedaudz pārcelts, kas deva laiku veiksmīgai kontroles pārbaudei un nokļūšanai līdz lidmašīnai. Nākošais izaicinājums bija lidmašīnas kavēta nosēšanās par gandrīz stundu. Lai arī shuttle autobuss no lidostas uz Milānas centru kursē regulāri un izdevās ar to nokļūt Milānas vilciena stacijā vien 40 minūtēs, plānotais pēdējais vilciens uz Boloņu bija nokavēts. Ar vietējo stacijas darbinieku palīdzību tika noskaidrota iespēja uz Boloņu doties ar autobusu, līdz kuram var nokļūt ar metro. Diemžēl, biļešu iegāde nebija skaidri saprotama, biļešu automāti nedarbojās, pie tiem, kas darbojās, bija lielas rindas, biļetes izdevās iegādāties ar vietējo iedzīvotāju palīdzību, kā arī izdevās noskaidrot, ka līdz autoostai nevar nokļūt ar vienu metro, ir nepieciešama pārsēšanās. Nākošais izaicinājums, pārsēžoties no viena metro uz otru, kas gan bija ļoti saprotami un metro līnijas iekrāsotas katra savā krāsā, norobežojot tās arī telpiski, bija paspēt uz pēdējo autobusu, kas arī, diemžēl neizdevās. Puse nakts tika pavadīta Milānas autoostā. Iegādājoties biļetes uz pirmo iespējamo autobusu plkst. 3.10, pašvaldības pārstāves plkst. 6.00 sasniedza pirmo galamērķi Boloņā, lai pārnakšņotu. No rīta tika iegādātas autobusa biļetes uz Cento, kas bija kārtējais izaicinājums, jo autoostā darbojas vairāki sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzēji, un, lai atrastu iespēju iegādāties biļetes konkrēti uz Cento, bija nepieciešams pieiet pie katra un noskaidrot iespējas. Arī autobusa pietura bija jāmeklē ārpus autoostas, tā ceļu remontdarbu dēļ bija pārcelta attālu no autoostas, kas nebija viegli atrodama. Tiekot līdz autobusu pieturai nācās secināt, ka autobusi ne vienmēr seko kustības grafikam un pieturā bija jāpavada gandrīz stunda, jo plānotais autobuss neieradās. Sagaidot nākošo autobusu, veiksmīgi tika sasniegts galamērķis- Cento, kur mūs sagaidīja projekta Itālijas partneris Umberto Amoroso.
Lai nokļūtu līdz plānotajam galamērķim Itālijā, izjutām mobilitāti, izaicinājumus ikkatrā izmantotajā transporta veidā. Nākas secināt, ka ne vienmēr var paļauties uz sabiedrisko transportu, un iedzīvotājiem ir jārēķinās ar papildus laiku nokļūšanai galapunktā. Mobilitātes plānu ideja ir samazināt vieglo automašīnu skaitu, parādīt cilvēkiem pārvietošanas iespējas ar sabiedrisko transportu un dažādiem mikromobilitātes veidiem, taču jāsecina, ka līdz šī pakalpojuma uzticamībai un pirmajai izvēlei ir daudz darba.
Ierodoties Cento, uzreiz devāmies uz pašvaldību uz tikšanos. Itālijas pārstāvis iepazīstināja ar kolēģiem no vietējās vadības, tai skaitā pašvaldības vadītāju vietniekiem, izrādīja telpas un prezentēja Cento esošo situāciju, mobilitātes izaicinājumus, pašvaldības darba organizatorisko pusi. Tika izrunāti dažādi jautājumi, pilota aktivitātes projektā, veiksmīgie piemēri, plānotās darbības, mobilitātes iespējas un izaicinājumi cilvēkiem. Umberto plaši stāstīja par dažādu minoritāšu un sociālo grupu pārstāvju iesaisti mobilitātes uzlabošanā un dažādu darba grupu iesaistē. Pārstāvja pavadībā tikām iepazīstināti ar vietējo kultūru, apskatījām rudenī plānotā pilotprojekta vietu pie vietējām skolām, t.sk. Carducci pamatskolu, kur šī brīža situācijā gar tām pa vienvirziena ielu vecāki no rītiem atved bērnus un viņus izlaiž, veidojot lielus sastrēgumus. Vienas ielas garumā ir divas skolas un bērnudārzs, kur ieeja nav nekādi norobežota. Projektā plānots ielas posmu gar skolu slēgt, norādot attālāku apstāšanās un bērnu izlaišanas vietu, un veidojot skolas ieeju drošāku, pieejamāku, videi draudzīgāku ar iespēju bērniem brīvo laiku pavadīt ārā, kur nebrauktu automašīnas. Umberto arī iepazīstināja visus klātesošos ar iepriekš veiktās informatīvās kampaņas un pilotprojekta informāciju, norādot uz izvietotajiem plakātiem un izstāstot par sabiedriskā transporta pakalpojuma piedāvājuma paplašināšanas akciju, dodot cilvēkiem iespēju iegādāties abonementa mēnešbiļetes un gada biļetes attālajos ciemos noteiktā laikā, kas ikdienā kā pakalpojums pieejams tikai lielajās pilsētās. Apskatījām arī dažādas vietas pilsētā, kur iedzīvotāji saskaras ar automašīnu pieplūdumu vēsturiskajā centrā, taču slēgt noteiktu teritoriju tikai gājēju un velosipēdistu izmantošanai lemts tikai pilsētas tirgus organizēšanas dienās un atsevišķu pasākumu laikā.
Tā kā Itālijas partnera pašvaldības projekta vadītājs nedzīvo uz vietas Cento, bet Ferrārā, redzējām, ko nozīmē būt atkarīgam no sabiedriskā transporta. Tā kā pēdējais autobuss no Cento uz Ferraru, kas ir Umberto mājasvieta, atiet plkst.19.00, tad pārējā pilsētas apskate pēc šī laika palika mūsu pašu ziņā, lai pārstāvis tiktu mājās.
Otrā tikšanās diena bija ieplānota pilsētā Ferrara. Autobuss no Cento, kur nakšņojām, uz Ferraru iet reizi stundā. Pēc plāna, autobuss, kam jāatiet plkst.8.00, kavēja 20 minūtes. Rezultātā arī mums bija iespējamība nokavēt tikšanos AMI (Agenzia Mobilità Impianti)- Ferrāras provinces mobilitātes valsts aģentūrā. Ar partnera palīdzību ar taksi aģentūrā nokļuvām laicīgi un tikām iepazīstināti ar provinces mobilitātes plānošanu.
Uzzinājām par sabiedriskā transporta iepirkumu, nosacījumiem līgumu gatavošanu un izpildi, dažādiem projektiem, sabiedriskā transporta piedāvājumiem, cilvēku paradumiem un mēģinājumiem tos mainīt. Aģentūras, kurā strādā 8 cilvēki, vadītājs izklāstīja maršrutu sastādīšanas izaicinājumus, sadarbību ar sabiedriskās transporta pakalpojumu sniedzējiem, biļešu sistēmu ieviešanu, valsts un pašvaldību dotācijām. Uzzinājām par sākotnēji kā izmēģinājumu palaistiem autobusu reisiem pēc pieprasījuma, kas pamazām pārtapuši par pastāvīgiem reisiem, jo bijuši iedzīvotāju pieprasīti. Tāpat interesanta likās iniciatīva “Disko bus”, kur sestdienās no četriem ciematiem gandrīz vienlaicīgi ap plkst.20.00 uz pludmali kursē autobuss, kas ved ģimenes, jauniešus un jebkuru interesentu atpūsties, apmeklēt pludmales restorānus, izklaides vietas, un plkst.3.00 atgriežas ciematos. Iniciatīva uzsākta, lai izvairītos no satiksmes dalībniekiem, kas sēžas pie stūres alkohola reibumā. Šādi ir iespēja visai ģimenei doties uz izklaides vietām, nedomājot arī par automašīnas stāvvietu meklēšanu. Autobusa biļete abos virzienos šajā maršrutā maksā 5 EUR, kas ir daudz lētāk, kā doties ar satiksmes autobusu ikdienas maršrutā. Ja kādam nākas aizkavēties un uz Disko autobusu plkst.3.00 nav vēlēšanās paspēt, tad ir iespēja atgriezties ciematos ar pirmo satiksmes autobusu ap plkst.6.00. Iniciatīva tiek realizēta vasaras sezonā.
Pēc tikšanās tika apmeklēts sabiedriskā transporta nodrošinātāja TPER autobusu parks, kurā uzzinājām par autoparku- Ferrāras province pamazām pāriet uz pilnīgi “zaļu” transportu, iegādājoties gan elektro autobusus, gan hibrīdautobusus, gan ūdeņraža autobusus un autobusus, kas darbojas uz gāzi. Apmeklējām arī uzlādes staciju, kurās uzpilda uz ūdeņraža un elektriskajām bāzēm esošos “zaļos” autobusus.
Pēcpusdienā izstaigājām Ferrāras centru, redzot ļoti lielu velokustību, velosipēdistiem atsevišķi izbūvētu infrastruktūru, satiksmes organizēšanu, velo novietnes u.c.
Pēc intensīvas informācijas ieguves un sabiedriskā transporta sistēmas izpētes, vakara sadaļā visiem trīs partneriem bija tikšanās Ferrāras vecpilsētas laukumā, lai apspriestu redzēto, dzirdēto, apmainītos ar viedokļiem.
Lai izvairītos no garajām rindām pie biļešu automātiem, Itālijas partneris palīdzēja tiešsaistē iegādāties biļetes nākošajai dienai gan vilcienam no Ferrāras uz Boloņu un no Boloņas un Milānu. Lietuviešu partneri turpināja tikšanos vēl nākošajā dienā, taču Dienvidkurzemes pārstāvji savu tikšanos noslēdza.
Atgriešanās mājās bija daudz veiksmīgāka kā ierašanās Itālijā, kaut arī no paša rīta ceturtdienā, gaidot autobusu pieturā, nebija skaidrs, kurš autobuss ved uz staciju. Vietējo norādes atšķīrās, un plānotais autobuss, diemžēl, neieradās laikā. Nācās no personīgiem līdzekļiem izmantot taksometra pakalpojumus, bet tas vismaz bija drošākais veids, kā nokļūt stacijā laicīgi un paspēt uz vilcienu, kam iepriekšējā dienā tika iegādātas biļetes.
Kopumā secinājumi sekojoši: Cento un Ferraras pašvaldības cītīgi strādā pie sabiedriskā transporta uzlabojumiem, iesaista iedzīvotājus sabiedriskā transporta izmantotāju skaita palielināšana, piedāvā dažādas iespējas, lai atvieglotu abonementa biļešu iegādi, taču arī Itālijā ir daudz izaicinājumu un sabiedriskā transporta nepieejamība iedzīvotājiem visā attālākā teritorijā.