Trešdien radošā un piedzīvojumiem piepildītā noskaņā norisinās radošo darbu konkursa “Dienvidkurzemes leģendu grāmata” noslēguma pasākums. To organizē Dienvidkurzemes novada Izglītības pārvalde.
Pasākums pulcē skolēnus, pedagogus un viesus, lai godinātu talantīgos jaunos autorus, kuri savos darbos atklājuši stāstus par Dienvidkurzemi, tās cilvēkiem, vietām un leģendām.
Šis notikums nav tradicionāla apbalvošanas ceremonija - dalībniekus ieved īpaši veidotā leģendā. Lai nokļūtu zālē, bērniem vispirms jāatrod paslēpti burti un jāatmin mīklas, kas soli pa solim atklāj ceļu uz noslēguma brīdi. Pasākuma laikā darbojas arī radošās darbnīcas, kur ikviens var izveidot sev balvu pats - pagatavot auduma somu ar fragmentu no sava stāsta. Uzraksts būs kā pārsteigums, jo tas veidots spoguļrakstā un sākumā nebūs viegli salasāms.
Īpaši aizraujoša un saistoša bija Līgas Jučeres, Dienvidkurzemes novada bibliotēku vadītājas sagatavotā grāmatu izstāde - tur bija interesantākās grāmatas, tostarp smagākā un vecākā grāmata.
Konkurss rīkots par godu nozīmīgai kultūras jubilejai — 500 gadiem kopš pirmās grāmatas iespiešanas latviešu valodā. Tā mērķis ir stiprināt latviešu valodas prestižu, rosināt skolēnu radošumu un interesi par rakstītā vārda vēsturi, kā arī veicināt piederības sajūtu savam novadam.
Radošos darbus skolēni iesniedza no 2025. gada 27. oktobra līdz 1. decembrim. Iesniegtos darbus rūpīgi izvērtēja konkursa žūrija: Līga Jučere, Dienvidkurzemes novada bibliotēka vadītāja, Dzintra Gutāne, pedagoģe un izglītības darba speciāliste Izglītības pārvaldē, un Līva Vecvagare, bērnu un jauniešu grāmatu autore un literārā redaktore. Darbus vērtēja trīs vecuma grupās: 1.-4. klašu, 5.-9. klašu un 10.-12. klašu grupā. Kopumā iesniegti 38 darbi.
Izceļot skolēnu radošo izdomu un spēju literāri iedzīvināt novada kultūras mantojumu, pasākuma noslēgumā paziņoja laureātus, kuru darbi publicēs grāmatā “Dienvidkurzemes leģendu grāmata”.
Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Kampare uzsver: iesniegtie darbi apliecina, ka jaunā paaudze spēj ne tikai saglabāt tradīcijas, bet arī radīt jaunus stāstus, kas nākotnē var kļūt par leģendām. Pasākums ir radošs apliecinājums rakstītā vārda spēkam un jaunrades nozīmei, iedvesmojot skolēnus arī turpmāk rakstīt, lasīt un stāstīt stāstus par savu zemi.
Publicēšanai izvirzītie darbu autori:
Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskola:
Elīza Muižniece (4. kl.) “Grobiņas runājošie akmeņi”; Emīlija Marta Pence (4. kl.) “Par ielu, uz kuras es dzīvoju”; Šarlote Jefimova (4. kl.) “Grobiņas pastaigu taka toreiz un tagad”; Marta Laiveniece (4. kl.) “Grobiņas pils”; Anrijs Tīle (4. kl.) “Kā netīšām izveidojās Ālandes upe”; Terēza Salmiņa (5. kl.) “Tāšu meža brīnumi” - skolotāja Inta Štranka; Amanda Ķude (7. kl.) “Dunikas purvs” - skolotāja Inese Antāne.
Māteru Jura Kazdangas pamatskola:
Letīcija Muceniece (5. kl.) “Kā izveidojās vārds Kazdanga”; Nikola Karimova (6. kl.) “Kalvenes skolas spociņš” - skolotāja Dace Skadiņa.
Kalvenes pamatskola:
Melisa Ziobrovska (5. kl.) “Intervija ar pirmo drukāto grāmatu latviešu valodā” – darbs kvalificējas kā publikācijas ievads; Bruno Dēlands (9. kl.) “Kā es vedu kontrabandu” – darbs kvalificējas kā publikācijas nobeigums - skolotāja Ruta Eglīte.
Vērgales pamatskola:
Rihards Vanags (5. kl.) “Leģenda par biedējošo Bobu, kas slēpās Vērgales muižas skapī”, Egils Dolgijs (6. kl.) "Leģenda par Vērgales skolu" - skolotāja Anda Blūmane.
Priekules vidusskola:
Vendija Jakšta (8. kl.) “Kā radās Bunkas ciems”; Annija Klane (12. kl.) “Leģenda par Virgas muižas rožu dārzu”- skolotāja Inese Upīte.
Pāvilostas pamatskola:
Evelīna Glužģe (9. kl.) “Kā radās Akmeņraga bāka”; Anna Vanaga (9. kl.) “Gaisma Ulmanes jūras dzelmē”- skolotāja Anna Kaže.
Dzērves pamatskola:
Martins Karlovičs (9. kl.) “Kā radies mājas nosaukums ‘Rūktenieki’”; Alise Jansone (9. kl.) “Diženais ozols”- skolotāja Vita Valdmane