Godinot pirmo latviešu dzejoļu grāmatas autoru - Neredzīgo Indriķi – 14. oktobrī plkst. 11.00 Apriķu muzejā norisināsies dzejnieka piemiņai veltīts pasākums “Tālais ceļš uz gaismu…”, atzīmējot latviešu dzejas aizsācēja 240. gadu jubileju.
Pasākumā ar lasījuma pārdomām par Indriķa dzīvi un dziļi laistajām saknēm šodienā dalīsies kādreizējā Apriķu pamatskolas latviešu valodas skolotāja Velga Ļaudama, bet dzejniece Indra Ludbārža ar saviem dvēseles akordiem ieskandinās sirds domu zvanus savā dzejā. Kazdangas folkloras kopa “Zīle” vadītājas Ilonas Freimanes vadībā dziesmās apliecinās ozolzīļu spēku cauri laikiem.
Neredzīgais Indriķis (1783 – 1828) dzimis Apriķu “Elkalejās” muižas kalpu ģimenē, un kā stāsta zinātāji un vēsture – kur viņš piedzima, tur arī mūžu nodzīvoja. Piecu gadu vecumā pēc baku infekcijas pārslimošanas pilnībā zaudēja redzi, tomēr spēja izmācīties par kurpnieku un skroderi. 1807. gadā Indriķis apprecējās ar dzimtļaužu meiteni Annu un laulībā dzimuši četri bērni – divi dēli Vilis un Kārlis, meitas Anna un Ilze. Sava akluma un dabas doto spēju dēļ, apdzejot apkārt notiekošo, nodēvēts par “latviešu Homēru”.
“Stāsts par Neredzīgā Indriķa dzīvi šodien mums var likties jau kā atbalss no pagātnes. Ap viņu bija mūžīga nakts, bet – tu brīnums! Cik labi viņš atcerējās, kāda izskatījās pasaule toreiz, kad viņa bērna acis vēl bija redzīgas. Tāpēc viņa stāsts ir arī par lielās, garīgās atmodas sākumu pēc garās dzimtbūšanas nakts. Neredzīgā Indriķa vārds mums ir kļuvis par tā laikmeta simbolu. Tāds viņš, latvietis, arī bija,” pārdomās dalās Apriķu muzeja vadītāja Aina Cērmane.
Neredzīgā Indriķa piemiņas vieta atrodas Ģibortu kapsētā. Piemiņas akmeni veidojis latviešu tēlnieks Vilis Titāns ar Austras koka simbolu un tekstu Braila rakstā.