Izbraucot no Priekules un nogriežoties kastaņu ieskautā alejā, ceļš ved uz Mežupes pamatskolu - vietu, kur gadiem ilgi ar īpašu rūpību un atbildību veidota izpratne par iekļaujošu izglītību un cilvēcību. Šīs skolas direktore Anitra Šneidere ir personība, kuras dzīves darbs kļuvis par neatņemamu šīs vietas identitātes daļu.
Šogad, sagaidot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, 4. maiju, Anitras Šneideres ilggadējais ieguldījums izglītībā ir guvis augstu valsts novērtējumu - Triju Zvaigžņu ordenis un viņa iecelta par šī ordeņa kavalieri. Šis apbalvojums apliecina ne vien profesionālos sasniegumus, bet arī pašaizliedzīgu kalpošanu sabiedrībai, sevišķi bērniem ar īpašām vajadzībām.
Anitra Šneidere dzimusi 1957. gada 24. aprīlī Liepāja, kur ar izcilību absolvējusi Liepājas 6. vidusskolu. Pēc vidusskolas beigšanas 1975. gadā viņa uzsāka darba gaitas toreizējā Purmsātu speciālajā skolā, atsaucoties uz aicinājumu strādāt lauku skolā laikā, kad bija jūtams pedagogu trūkums. Sākotnēji pedagoģija nebija viņas plānotais dzīves ceļš, taču izvēle, kas izdarīta apstākļu vadīta, kļuva par viņas mūža aicinājumu.
Paralēli darbam skolā Anitra Šneidere ieguva speciālā pedagoga izglītību toreizējā Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, vēlāk arī pedagoģijas maģistra grādu. Viņas profesionālā izaugsme vienmēr noritējusi ciešā sasaistē ar praktisko darbu, attīstot gan teorētiskās zināšanas, gan ikdienas pedagoģiskās prasmes.
Jau 50 gadus Anitra Šneidere strādā vienā izglītības iestādē - šobrīd Mežupes pamatskolā Dienvidkurzemes novadā. Šajā laikā viņa ieņēmusi dažādus amatus - bijusi skolotāja, direktores vietniece audzināšanas darbā 11 gadus, savukārt pēdējos vairāk nekā desmit gadus pilda skolas direktores pienākumus. Neskatoties uz administratīvo slodzi, viņa joprojām saglabā ciešu saikni ar skolēniem, iesaistoties arī pedagoģiskajā darbā.
Mežupes pamatskola ir speciālās izglītības iestāde, kurā mācās bērni ar dažādām attīstības un mācīšanās vajadzībām. Šeit izglītības process ietver ne tikai akadēmisko zināšanu apguvi, bet arī praktisko dzīves iemaņu attīstīšanu, sociālo prasmju veidošanu un individuālā potenciāla atklāšanu. Anitra Šneidere savā darbā vienmēr uzsvērusi individuālu pieeju katram bērnam, spēju pieņemt viņu tādu, kāds viņš ir, un saskatīt pat nelielus, bet būtiskus attīstības soļus.
Būtisku vietu viņas profesionālajā darbībā ieņem nepārtraukta attīstība un jaunu pieeju meklējumi. Viņa bijusi viena no iniciatorēm īpašu programmu ieviešanā bērniem ar smagākiem attīstības traucējumiem, kā arī aktīvi iesaistījusies projektu izstrādē un vadībā, piesaistot finansējumu no starptautiskiem un vietējiem fondiem. Tas ļāvis nodrošināt skolā daudzveidīgas
rehabilitācijas iespējas un attīstīt vidi, kas ir gan estētiska, gan bērniem piemērota.
Nozīmīga ir arī ilgstošā starptautiskā sadarbība ar Zviedrijas organizāciju “Lettlands Vänner”, kas devusi iespēju gan pedagogiem, gan skolēniem gūt jaunu pieredzi, apgūt citas pieejas un paplašināt redzesloku.
Runājot par iedvesmu turpināt darbu, Anitra Šneidere uzsver, ka to visvairāk sniedz paši bērni un viņu sasniegumi, lai cik nelieli tie sākotnēji šķistu. Spēja ieraudzīt progresu, prieks par katru soli uz priekšu un vecāku pateicība ir tie faktori, kas dod spēku ikdienā. Viņasprāt, darbs speciālajā izglītībā prasa ne tikai zināšanas, bet arī dziļu cilvēcību, pacietību un spēju noticēt katra bērna iespējām.
Līdzsvaru intensīvajam darbam Anitra rod ceļošanā un literatūrā. Lai gan agrāk ceļojumi bijuši biežāki un tālāki, arī šobrīd viņa labprāt izmanto iespēju iepazīt gan Eiropas valstis, gan tuvākas vietas Latvijā un Lietuvā. Īpašu vietu viņas sirdī ieņem Grieķija - valsts, ar kuru viņu saista arī ģimenes saknes, jo Anitras vectēvs bijis grieķis. Šī saikne ar citu kultūru viņai vienmēr šķitusi nozīmīga un iedvesmojoša. Ikdienā atelpu palīdz rast arī laba literatūra, kas ļauj uz brīdi distancēties no pienākumiem un atgūt iekšējo līdzsvaru.
Kolēģi Anitru Šneideri raksturo kā augsti profesionālu, zinošu un atsaucīgu vadītāju ar lielu atbildības sajūtu un ievērojamu darba kapacitāti. Viņa veidojusi vidi, kurā nozīmīga ir savstarpējā uzticēšanās un komandas darbs, jo tieši sadarbībā iespējams sasniegt noturīgus rezultātus.
Saņemot Triju Zvaigžņu ordeni, Anitra Šneidere paudusi patiesu pateicību kolēģiem un pašvaldībai par uzticību un novērtējumu. Īpaši nozīmīgi viņai bijis tas, ka apbalvojuma pieteikums tapis kolēģu iniciatīvas rezultātā, turklāt saglabājot to noslēpumā.
Anitras Šneideres stāsts nav tikai par pedagoģiju. Tas ir stāsts par uzticību, cilvēcību un spēju ieraudzīt gaismu tur, kur citi to nepamana. Un, kamēr kastaņu aleja ved uz Mežupes pamatskolu, tikmēr tur būs arī cilvēks, kurš ar visu sirdi tic – katrs bērns ir pelnījis iespēju.