Sosnovska latvānis (Heracleum sosnovskyi Manden.) ir Latvijas dabai neraksturīga suga, kas apdraud vietējās augus un to dzīvotnes, rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu videi un cilvēka veselībai.
Latvijā latvānis ir plaši izplatījies pamestās zemēs, lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, traucētos, antropogēni ietekmētos biotopos, kā arī urbanizētos apgabalos, atklātās platībās, krūmos, mežos, gar elektrolīnijām, gāzes vadiem, ceļmalās, gar dzelzceļu, grāvmalās un ap upēm un cita veida ūdenstilpēm, ar kuru palīdzību latvānis efektīvi spēj izplatīt sēklas plašā teritorijā. Izņēmums varētu būt vienīgi platas, dziļas upes ar stāviem krastiem, kur latvāņa sēklām nebūtu iespēju aizķerties un rast vietu augšanai. Strauju izplatību veicina latvāņa lielais sēklu daudzums, cilvēka tieša un netieša, tīša un netīša darbība, satiksme, augsnes pārvietošana, dzīvnieku un putnu transports.
Saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 5. panta 15. punktu, Ministru kabinets augu aizsardzības jomā ir izdevis noteikumus par invazīvās augu sugas - Sosnovska latvāņa (Heracleum sosnowskyi Manden) (turpmāk - latvānis) - izplatības ierobežošanas pasākumiem, iznīcināšanas kārtību un metodēm, kā arī nosaka kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par latvāņa izplatību, informācijas saturu, kas ir publiski pieejams sabiedrībai, un darba aizsardzības prasības, veicot ierobežošanas pasākumus.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2008. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 559 “Invazīvo augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr.559) 10. punktu, Dienvidkurzemes novada pašvaldība (turpmāk- Pašvaldība), izvērtējot pieejamo informāciju un, ņemot vērā ar latvāni invadēto teritorijas platību, organizē un koordinē latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumus.