Šā gada oktobra mēnesī noslēdzās restaurācijas – nostiprināšanas darbi Apriķu muižas Dienvidu frontona cilnim, ko uzsāka pagājušajā gadā.
Dienvidu frontona cilnis simbolizē muižas sākotnējo saimnieku Kristofera Frīdriha fon der Osten Sakena (Christofpher Friedrich von der Osten Saken, 1697-1759) un viņa sievas Juliānas fon den Brinkenas (Julianne von den Brinken) dzimtu un to simboliku apvienošanos vienā kopīgā mākslas darbā – cilnī, kas attēlo abu iniciāļu monogrammu un alegoriskas putti figūriņas. Cilnis ir nozīmīgs baroka laika mākslas darbs ar augstu māksliniecisko un amatniecisko kvalitāti.
Šajā gadā veikto restaurācijas darbu laikā gūti būtiski atklājumi par ciļņa vēsturi – gan par seniem polihromiem krāsojumiem, kas bijuši cilnim, gan par tā samērā slikto saglabāšanos līdz mūsu dienām. Lai varētu šo nozīmīgo mākslas darbu saglabāt, bija jāveic ļoti rūpīgs restaurācijas darbs, ņemot vērā ciļņa trauslo stāvokli. Cilni attīrīja no piesārņojuma un jaunāka laika pārkrāsojumiem, un trauslais akmens stiprināts pēc mūsdienu saudzīgākajām metodēm, lai nākotnē varētu gan turpināt ciļņa izpēti, gan maksimāli saglabātu vēsturiskā materiāla autentiskumu.
Šajā vasarā restaurētajam akmens ciļņa apjomam vistrauslākā bija ciļņa centrālā daļa, kur bija zudusi liela daļa smalkā akmens kaluma. Zem kaļķa pārkrāsojumiem, kas tika attīrīti, atsedzās lielie masas zudumi un atklājās ciļņa patiesais sliktais saglabātības stāvoklis. Pateicoties iepriekšējā gadā izstrādātajai restaurācijas darbu programmai un iepriekšējai restauratores Madaras Rasiņas pieredzei ar līdzīga stāvokļa akmens skulptūrām bija iespējams veiksmīgi to nostiprināt. Vietām, akmens labākas saglabāšanās nolūkos, atjaunoti arī masas zudumi monogrammas daļā, taču tas veikts respektējot ciļņa šī brīža stāvokli – līdzīgi kā tas redzams pārējos fragmentos – pilnībā neatjaunojot visu zudušo plastiku.
Restaurācijas laikā rasti būtiski atklājumi gan cilnim, gan Kurzemes un Latvijas teritorijas baroka laika mākslai: atrastas liecības par tehnoloģijām, kādās veikti vēsturiskie krāsojumi, par ciļņa sākotnējo niansēto krāsojumu un vēlākiem grezniem pārkrāsojumiem, kā arī liecības par laiku, kad atjaunošanas darbi muižā notikuši steigā, ar mazāku vērību pret filigrāno mākslas darbu.
Šie restaurācijas darbi kopā ar citu atsevišķu elementu restaurāciju (durvju, krāsns, Ziemeļu frontona u.c. daļu restaurāciju) tikai iezīmē Apriķu muižas sākotnējās spozmes atdzimšanu. Vēl priekšā paredzams ilgs un prasmīgs darbs pie tās atjaunošanas. Taču būtiski, ka muižai jau ir iesākta restaurācijas projekta izstrāde un pamazām ēka tiek virzīta uz tās kvalitatīvu atjaunošanu.
Dienvidu frontona cilnim svarīgi būtu atrast risinājumu, kurā tas tiktu pilnā apjomā – arī atjaunojot tā zudušos fragmentus – eksponēts fasādē, lai tas kā senāk būtu skatāms no muižas dārza puses.
Restaurācijas darbs veikts, pateicoties Apriķu muzeja darbinieku, īpaši tā vadītājas Ainas Cērmanes ilggadējai iniciatīvai, kā arī pateicoties finansiālajam atbalstam no Valsts Kultūrkapitāla fonda un Dienvidkurzemes novada pašvaldības.
Informāciju sagatavojusi
Dienvidkurzemes novada pašvaldības
Attīstības un uzņēmējdarbības daļa