Laikā, kad sadārdzinās komunālo pakalpojumu izmaksas, daudzviet iedzīvotāji nolemj samazināt karstā ūdens temperatūru daudzdzīvokļu māju siltummezglos vai privātmāju individuālajās ūdens sildīšanas ierīcēs, tādējādi cenšoties ietaupīt naudu. Tas var būt bīstami, jo ūdenī, kura temperatūra ir zemāka par +46 grādiem, var attīstīties bīstamā infekcija legioneloze jeb leģionāru slimība. Arī Dienvidkurzemes novadā ir bijis inficēšanās gadījums un Latvijā šogad no tās miruši vairāki cilvēki, tāpēc aicinām iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt riskus.
Legioneloze jeb leģionāru slimība ir baktērijas izraisīta infekcijas slimība, kas bieži norit līdzīgi kā pneimonija jeb plaušu karsonis. Tās inkubācijas periods ir 2–10 dienas (visbiežāk tās ir 5–6 dienas). Leģionāru slimība sākas ļoti strauji. Tās simptomi ir drudzis (ķermeņa temperatūras paaugstināšanās līdz 39–40,5°C) un vispārējas intoksikācijas pazīmes, piemēram, galvassāpes, slikta pašsajūta, sauss klepus, vēlāk arī sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi, kā arī pneimonija, kuru ar rentgena uzņēmumu var konstatēt ārstējošais ārsts. Slimība var radīt komplikācijas, tostarp sirds un nieru darbības traucējumus.
Ne katrs cilvēks, kura organisms ir uzņēmis baktēriju legionellu, saslimst. Paaugstināta riska grupas ir:
- cilvēki ar novājinātu imunitāti;
- cilvēki ar hroniskām slimībām, piemēram, elpceļu slimībām;
- gados vecāki cilvēki, īpaši vīrieši;
- smēķētāji.
Legionelozes avots nav dzīvnieks vai cilvēks, kā tas bieži mēdz būt infekciju slimību gadījumos, bet gan baktērija, kas vairojas dabiskā ceļā un var inficēt cilvēku ar ūdens starpniecību.
Kā notiek inficēšanās ar legionelozi?
Cilvēks nevar inficēties ar legionelozi, ūdeni dzerot vai tajā peldoties. Inficēties var tikai, ieelpojot baktērijas saturošas ūdens daļiņas. Inficējies cilvēks nav bīstams apkārtējiem.
Cilvēkiem bīstamas var būt iekārtas, kas veido sīkus ūdens pilienus, kuri savukārt var saturēt legionellu:
- karstā un aukstā ūdens sistēmas;
- dušas un krāni;
- gaisa kondicionētāju dzesēšanas iekārtas;
- virpuļvannas;
- turku pirtis un saunas;
- dekoratīvas strūklakas u.c.
Jo sīkāki ir aerosolizētie ūdens pilieniņi, jo lielāks ir inficēšanās risks.
Būtiskākais faktors, kas ietekmē legionellu izdzīvošanu apkārtējā vidē, ir ūdens temperatūra. Ar legionelozi nevar inficēties, ja ūdens temperatūra nav augstāka par +20°C. Optimālā temperatūra legionellu augšanai ir +35°C …+46°C. Virs +50°C baktērija arī vairs nevairojas un pat lēnām iet bojā. Virs +60°C legionellas baktērija iet bojā ļoti ātri, apmēram 2 minūšu laikā, savukārt virs +70°C legionellas nomirst uzreiz. Tāpēc ir svarīgi uzturēt atbilstošu temperatūru ūdens sistēmā, kā arī jebkura ūdens apgādes sistēma jādezinficē divas reizes gadā.
Jo mājā vecāki ūdensvadi un caurules, jo lielāka iespēja, ka izveidojušies apstākļi, kas veicina legionellu izdzīvošanu un vairošanos. To ietekmēs organisko vielu klātbūtne – bioloģiskais aplikums uz virsmām, nosēdumi, kā arī rūsa caurulēs. Ja visi dzīvokļu īpašnieki, kuru ūdens sistēma ir savienota ar citiem dzīvokļiem, nomainīs un uzstādīs jaunas caurules un ūdensvadus, bet vienā no šiem dzīvokļiem tas nebūs izdarīts, tad pasākumam nebūs nekādas jēgas, jo piesārņotais ūdens atkārtoti nonāks ūdens sistēmā.
Ko var darīt katrs iedzīvotājs?
Latvijas normatīvajos aktos nav noteiktas konkrētas prasības attiecībā uz legionellu ikdienas uzraudzību, taču Veselības inspekcija kontrolē dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes nodrošināšanas prasību izpildi publiskajos dzeramā ūdens apgādes objektos no ūdens ņemšanas vietas līdz patērētājam. Līdz ar to gadījumā, ja krāna ūdenī konstatē legionellas baktērijas, Veselības inspekcija seko līdzi, lai objekta apsaimniekotājs nodrošinātu ūdensvadu dezinfekciju.
Lai gan lielākā daļa profilakses pasākumu attiecas tieši uz namu apsaimniekotājiem, SPKC epidemiologi aicina arī iedzīvotājus rūpēties par pieejamām vietām mājoklī, kuras regulāri vajadzētu attīrīt no organiskā un neorganiskā aplikuma.
Leģionāru slimības profilakse:
- tīrīt un dezinficēt dušas galviņas, izmantojot hloru saturošus dezinfekcijas līdzekļus vai ieliekot tās verdošā ūdenī;
- vismaz reizi nedēļā dažas minūtes notecināt gan karsto, gan auksto ūdeni krānos un dušās, īpaši, ja tos reti izmanto;
- pēc ilgstošas prombūtnes, piemēram, ceļošanas, ūdens caurulēs ir sastāvējies, tāpēc tas pirms lietošanas jānotecina;
- gaisa mitrinātājos un līdzīgās ierīcēs, kurām vajadzīgs ūdens, vienmēr jālej vārīts ūdens.
Ar legionellas baktēriju inficēti sīkie ūdens pilieni, kas tvaika veidā dušā nonāk cilvēka elpceļos, ir viens no biežākajiem inficēšanās ceļiem ar leģionāru slimību.