Projekta aktualitāte Makšķerniekiem
ATTĒLS Nr.4
Zivju fonds

Pavasaris ir pienācis ne tikai ar spožu sauli, zilām debesīm un siltu laiku, kas radīts, lai čakli darbotos savos dārziņos un lielākās vai mazākās saimniecībās, bet arī ar makšķerniekiem tik ļoti gaidīto brīdi – 1. maiju, kad atsākās makšķerēšana no laivas. Diemžēl vai par laimi, bet tas ir arī īstais brīdis, kad intensīvāk sākt pielietot pašvaldības rīcībā esošo aprīkojumu zivju resursu aizsardzības nodrošināšanai novada teritorijā.

ATTĒLS Nr.1

Kā jau informējām 2022. gada decembra informatīvajā izdevumā, Dienvidkurzemes novada pašvaldības policijai ir pilnveidota tehniskā bāze, lai daudz efektīvāk rūpētos par novada teritorijā esošo zivju resursu aizsardzību un to likumīgu izmantošanu. To ir izdevies īstenot ar Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošā valsts budžeta zivju fonda programmas 2022. gada 2. kārtā līdzfinansēto projektu “Aprīkojuma iegāde zivju aizsardzības pasākumu nodrošināšanai Dienvidkurzemes novadā” Nr. 22-00-S0ZF03-000021. Īstenojot projektu zivju resursu aizsardzības funkciju īstenošanai, pašvaldības policijas aprīkojums ir papildināts ar 19 dažāda veida video kamerām, četriem speciāliem un izturīgiem gaismas lukturiem, četriem tālskatiem un diviem planšetdatoriem.

Arī pirms administratīvi teritoriālās reformas ar valsts budžeta zivju fonda programmas līdzfinansējumu līdzšinējie novadi ir papildinājuši gan zivju resursu aizsardzības aprīkojumu, gan pašus zivju resursus vairākās ūdenstilpnēs. Iepriekš iegādātais aprīkojums ir nodots pašvaldības policijas rīcībā. To kopā ar 2022. gadā iegādāto aprīkojumu pašvaldības policija jau izmanto savā ikdienas darbā, īpaši veicot reidus novada ūdenstilpnēs. Viens no reidiem notika 2023. gada 9. maijā, kad pašvaldības policijas inspektori kopā ar Valsts vides dienesta Kurzemes reģionālās vides pārvaldes zvejas kontroles daļas vadītāju Ruslanu Pečuli un zvejas kontroles daļas vecāko inspektoru Gintu Ziemeli veica zivju resursu kontroles pasākumus Liepājas ezerā, tostarp arī dabas lieguma zonā. Reidu sāka ar Liepājas ezera dabas lieguma zonu, kurā ir aizliegts makšķerēt, izvietot tīklus un pārvietoties ar laivu. Šoreiz šajā teritorijā pārkāpumus nekonstatēja. Reidu inspektori turpināja, pārbaudot vai makšķerniekiem Liepājas ezerā ir nepieciešamie dokumenti - makšķernieka karte, makšķerēšanas licence un personu apliecinošs dokuments. Pārbaudot vairākas personas, vienai no tām konstatēti divi pārkāpumi - makšķerēšana bez makšķernieka kartes un makšķerēšanas licences Liepājas ezerā.

Savukārt, pateicoties pašvaldības policijas Aizputes iecirkņa inspektoru vērībai tika konstatēts zvejas rīks Tebras upē. Organizēta vairāku dienu “slepeno operāciju”, policijas darbinieki izmantoja savā rīcībā esošo aprīkojumu, apsekoja teritoriju un konstatēja konkrēto pārkāpuma vietu.

ATTĒLS Nr.2
ATTĒLS Nr.3

Pēc vairāku dienu darba ar tehniskajām ierīcēm, teritorijas uzraudzīšanu un Valsts vides dienesta speciālistu piesaistīšanas, pašvaldības policijas darbinieki notvēra pārkāpēju, kā arī konfiscēja nozieguma izdarīšanas rīku - nēģu murdu. Pamatojoties uz Zvejniecības likuma 30.panta sesto daļu, notvertai personai tiks ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta, kam sekos arī naudas sods.

Zināšanai - upes nēģi nārsta migrāciju no jūras uz upēm sāk jau oktobrī - novembrī, kas turpinās visu ziemu un pavasarī līdz pat maijam. Upes nēģi nārsto straujtecēs ar grunti, kas klāta ar oļiem un granti. Nēģu nārsts notiek no aprīļa līdz jūnijam, pēc tam, kad nēģi ziemu ir pavadījuši upēs. Kopš ienākšanas upē tie arī nav barojušies un pārtiek no uzkrātajām rezervēm, līdz ar to, pavasarī to gastronomiskā vērtība ir niecīga. Būtībā nēģi ir pusdzīvi, to vienīgais mērķis ir vairoties, un pēc nārsta tie iet bojā. Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumos Nr. 800 “Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi” noteikts aizliegums iegūt nēģus un to kāpurus visu gadu. Latvijā ir atļauta tikai rūpnieciskā nēģu zveja noteiktās Latvijas upēs, to posmos un noteiktos laika periodos. Tā ir viena no nozīmīgākajām zvejas sugām Latvijas iekšējos ūdeņos, nēģus atļauts zvejot 17 mūsu valsts upēs, bet tikai to nārsta migrācijas laikā.

Pašvaldības policijas rīkoto reidu laikā izmantotas ķermeņa kameras, meža kamera un binoklis no 2022. gadā īstenotā projekta, kā arī drons un laiva no agrāk īstenotiem projektiem. Aprīkojums ir sevi pierādījis un tiks izmantots arī turpmākos zivju resursu aizsardzības pasākumos, tajā skaitā arī ar īpašām metodēm.

Pašvaldība, pašvaldības policija un Valsts vides dienesta speciālisti aicina iedzīvotājus būt atbildīgiem un makšķerējot, ievērot zivju resursu aizsardzības pasākumus un normatīvajos aktos noteiktās prasības. Rūpēsimies kopā par vidi, kur dzīvojam, atpūšamies un strādājam.

 

Informāciju sagatavoja:

Attīstības un uzņēmējdarbības daļa

sadarbībā ar Pašvaldības policiju