Izglītība Medijpratība
Grobiņas vsk.

Uzzināt, kas ir troļļi un boti, kā top dziļviltojumi, kā īsteno manipulāciju sociālajos tīklos, noskaidrot, ko īsti dara žurnālists un kā strādā mediji, ar ko viedoklis atšķiras no fakta, kā arī izmēģināt spēkus un pašiem radīt saturu sociālajiem tīkliem Dienvidkurzemes novada vidusskolu audzēkņiem bija iespēja oktobrī, piedaloties nodarbībās par medijpratību.

Nīcā, Aizputē, Priekulē, Vaiņodē un Grobiņā pie vidusskolēniem viesojās reģionālās izdevniecības “Kurzemes Vārds” žurnāliste, redaktore un projektu vadītāja Anda Pūce, kas bija sagatavojusi lekciju ar praktisku meistarklasi, kuras mērķis bija veicināt jauniešu medijpratību, spēju atšķirt viltus ziņas, uzlabot kritiskās domāšanas prasmes, līdzatbildību plašajā informācijas telpā, lai kopumā cīnītos pret dezinformāciju.

Priekule
Grobiņa

A. Pūce nodarbību ciklu izveidoja pēc savas vizītes ASV šopavasar ASV valdības apmaksātajā līderu programmā. Projektu “Young Media Masters” finansiāli atbalsta ASV valdības programma IVLP un organizācija “Meridian”. “Brauciena galvenā tēma bija mediju darbs un medijpratības jautājumi, tāpēc grantu konkursā, kas sekoja vizītei, pieteicu tieši ideju par medijpratības nodarbībām jauniešiem,” viņa stāsta. “Biju pārliecināta, ka, tieši uzrunājot jauno paaudzi, pastarpināti varu sasniegt arī pārējo sabiedrību, jo pusaudži nereti ģimenēs ir tehnoloģiju un sociālo tīklu vēstneši. Tieši viņi arī var vērst uzmanību uz riska faktoriem, kas saistīti ar viltus ziņām, manipulatīviem vēstījumiem un informatīvajiem burbuļiem.”

Nīca
Vaiņode

Katras nodarbības izskaņā 10. klašu audzēkņiem, kas bija nodarbību pamatauditorija, bija iespēja pašiem pārtapt žurnālistos un radīt savu saturu par aktuālām tēmām – karu Ukrainā, energokrīzi valstī, Saeimas vēlēšanām, arī medijpratību, faktu pārbaudi un vietējiem notikumiem. Tapa videorullīši sociālajiem tīkliem, plakāti, joku attēli jeb mēmes un infografiki, ko jaunieši veidoja, strādājot grupās jeb mazās improvizētās redakcijās. “Skolēni bija tiešām radoši, daudzi pret uzdevumu izturējās ļoti atbildīgi, devās intervēt skolotājus un skolēnus, veidoja rūpīgus dizainus un centās pārsteigt ar saviem mediju vēstījumiem,” atklāja A. Pūce. Šķiet, ka dažviet radās idejas, ko skolās var īstenot arī turpmāk, piemēram, iknedēļas notikumu apskats īsā video.

Izglītības iestādes kopumā pozitīvi novērtēja mediju profesionāļa viesošanos un sarunas ar jauniešiem, vairākās skolās šī bija karjeras izvēles aktivitāte. “Nevajag ticēt visam, ko redzi internetā. Ziņu patiesums ir jāizvērtē,” Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas 10. klašu audzēkņi dalījās ar dažām nodarbībā gūtajām atziņām. Viņi norādīja, ka lekcijā uzzinātais noderēs ikdienā, bet visvairāk skolēniem patika tieši praktiskā darbošanās. skolotāja Ilona Toropova uzskata, ka praktisko uzdevumu varēja būt vēl vairāk, tāpat varēja vairāk veltīt uzmanību viltus ziņām, parādot reālus piemērus no mediju vides. “Nodarbība bija pārdomāta, un informācija skolēniem saprotama,” savukārt skanēja viņas vērtējums par lekciju.

Aizpute

Kādam radās arī interese par žurnālistiku, tāpēc decembrī izdevniecībā “Kurzemes Vārds” iecerētas arī “Jauno mediju meistaru” regulāras nodarbības attālināti un klātienē, lai praktiski darbotos un veidotu mediju saturu. Uz tām būs aicināts ikviens vidusskolēns, iepriekš piesakoties pie Andas Pūce, rakstot uz e-pastu: anda.puce@inbox.lv.